Taisni tā, mēs ticējām visam, ko mums stāstīja skolā, jo vecāki bija iebiedēti un zināja, ka visur ir svešas ausis, lai klausītos, un garas mēles, lai runātu. Arī mani vecvecāki tika aizsūtīti pie baltajiem lāčiem, labi vēl, ka atgriezās dzīvi.
Un demokrātija nebūt nelīdzinās tai sabiedrības iekārtai, kādu to mēs esam iedomājušies savā nezināšanā.