|
[Feb. 14th, 2008|11:37 am] |
|
|
|
Comments: |
Un kā tad ar Rozāliju, kura vispirms sašāva lāča ādā ieģērbto Eduardu un pēc tam pati ietrieca tuteni sev sirsniņā?
kas tad tā par dziesmu? Es zinu par Pidriķi un Doreteju, kas arī līdzīgi šams sev krūtīs grūda dunci un revolveri!
Vot šitas jau ir kaut kur dzirdēts.
Pidriķs danco baltās biksēs paradīzes dārziņa :D
ak dieniņi! Es šitādu nezinu! Lūdzu kādu citātu!
šitas, ja? Rozālija Rozālija bij mācīta Ar zirgiem jāt un zvērus šaut. Zvērus šaut, zvērus šaut, zvērus šaut, Ar zirgiem jāt un zvērus šaut.
To Edvards zināt dabūja, Viņš zvēra ādā ieģērbās.
Rozālija to nezina, Tā iešauj zvēram mugurā.
Tā zirgu sien pie kociņa, Un raudzīt iet ko gāzusi.
Tā zvēra ādu vaļā ver Un Edvard’ beigtu ierauga.
Rozālija to necieta, Tā sevim galu darīja.
Tos abus vienā zārkā lika Un vienā kapā guldina.
Pa nakti divi tauriņi Uz kapa mīļi bučojās.
Nu, mūsu ģimenē dzied šādā variantā:
Rozālija bij' mācīta Ar zirgu jāt un lāčus šaut.
Bet Eduards to nezina, Un lāča ādā ielīda.
Rozālija ņem pistoli Un iešauj lāčam vēderā (variants - pakaļā :))
Rozālija no zirga lec, Iet skatīt, ko tā gāzusi.
Tā lāča ādu vaļā ver Un ieraug' Eduard' mirušu.
Rozālija ņem tuteni Un iegrūž sevim sirsniņā.
Tos abus vienā zārkā liek Un vienā kapā guldina.
Div' taurenīši katru dien' Uz viņu kapa špāsējas. | |