1)Lai labāk saprastu viņu darbus (kaut gan, kā Berelis izteicās, fakts, ka vairums latviešu rakstnieku bērnībā ir gājuši ganos un sildījuši kājas govju pļeckās, ne vienmēr ir atstājis nozīmīgu ietekmi uz viņu rakstīšanas stilu)
2)Biogrāfijas mācās tiem māksliniekiem, kuri atzīti par "klasiķiem", tb, ir atstājuši kaut ko paliekošu kultūrvēsturē. Un, vismaz skolā, rakstnieku netīrajā veļā nelien. Atšķirībā no PDz, kas koncentrējas tikai uz faktu "tas ar to un ar tādiem rezultātiem", bet absolūti neinteresējas par attiecīgo cilvēku devumu kultūrā, piemēram.