Visos laikos bērni ir bijuši sabiedrības spogulis.
Visos laikos.
Ne tikai mūsdienās.
Kāda nu tā sabiedrība ir, tāda ir.
Paidagogi ar mums izlaidušies - "man par to nemaksā". Skolotājs nevar tā uz savām cikturtām minūtēm ienākt, nostāstīt stāstāmo un notīties. Ar to ir jārēķinās, ka to sīksabiedrību nāksies izglītot visās jomās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Diemžēl, skolotājs viens neko nepadarīs. Vecāki zin... Kā saka mana brāļasieva, kas ir latv. val. skolotāja krievu skolā: "Bērni jau neko. Bet tie vecāki..."
Kad es pirms pāris gadiem, kad Junioram (sakarā ar pusaudzību laikam) atzīmes saporķījās, aizgāju pie skolotājiem individuāli un pajautāju: "kā es varu Jums palīdzēt? Ko man tādu labu izdarīt?" Viņi nobijās kā diegi - jo vecāki, acīmredzot, nāk tikai pravas kačāt...
Nelaime jau tāda, ka senčiem jau po, cik viegli/grūti būs viņa bērnam ar citiem cilvēkiem sadzīvot:/ Ka tik atpišās un ļauj seriālus skatīties:/

(Reply to this) (Parent)