| |
[Dec. 14th, 2015|08:50 am] |
Sestdien bijām pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) shelly pēc bēbju gultas, jo Ro vecā gulta bija sarāvusies, un Ro kājas bāzās starp redelēm laukā.
Vispār, ir forši tā vienkārši kaut kur aizbraukt ciemos, kas pēdējā laikā sanāk šausmīgi reti. Knīpa vispār bija sajūsmā.
Mani pirmajā brīdi iedzina panikā pagalma šaurība, bet tad aprunājos ar vietējo šoferi, ka galā var apgriezteis un tā, un tad jau bija ok. Nē, ne jau shelly pagalms kaut kāds izcili šaurs, parasts daudzstāvenes pagalms, bet es tāda no laukiem - ja nevar kamazs pagalma vidū saulītes griezt, tad liekas šauri.
Un kad tikām mājās, kas tur gāja vaļā! Ro pats nesa gultu pa daļām iekšā - dikti viegla, un Ro tāds īsts pāķu spēkavīrelis. Un kamēr mēs skrūvējām gultu kopā, Ro lēkāja apkārt un aurēja - gū-ta! gū-ta! Kad vienā brīdī apgriezām gultu uz mutes, lai saskrūvētu apakšu, sīks ielīda un aurēja - mā-ja! mā-ja!
Jaunais gultas īpašnieks bija absolūtā sajūsma un, jaunajā gultā ielikts, izslēdzās momentā.
Tādi vot kvīkenda prieciņi, pateicoties shelly
Un tad atnāca prmdiena...
Vismaz ar sniegu. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2015|09:47 am] |
Man patīk Gubermana pantiņi.
Теперь я понимаю очень ясно,
и чувствую, и вижу очень зримо:
неважно, что мгновение прекрасно,
а важно, что оно неповторимо.
Spec tiem, kam kiriļica neder - mans atdzejojums:
To saprotu es tagad ļoti skaidri,
un tas ir jūtami un acīm saredzami:
nav svarīgi, ka mirkļi ir tik skaisti,
bet svarīgāk, ka neatkārtojami.
Vispār, labs materiāls, lai patrenētos tulkošanas darbos, kas man kādreiz makten patika.
Pēdējos gados es tik maz daru lietas, kas man tiešām patīk. Stulbi kaut kā. |
|
|