![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) aizliegts_v, klausies, kā bija |
[Aug. 22nd, 2006|08:56 am] |
Vo tu ieminējies par to lodāmuru...
Arī es kādreiz nezināju, aiz kura gala tas daikts jāņem.
Zinu tikai to, ka jau mācēju kontaktdakšu iespraust "štepselī". Cik man gadu bija - nezinu. Biju redzējusi, ko ar tādu dara. Nospriedu, ka baigi interesenti.
Kad visi pieaugušie rosījās pa virtuvi, savācu pa kluso lodāmuru un iespraudu. Ko es gribēju lodēt - nu kas to zin...
Tik daudz pieredzes man nebija, lai saprastu, cik ļoti tas priekšmets sakarst. Turēju rokā kamēr varēju, tad ar bļāvienu izmetu.
Apvainojos un atstāju, kur bija.
Kā domā - kur?
Uz dīvāna.
Māte manu rosīšanos pamanīja, kad istabu sāka pildīt dūmi.
Vot un tā man joprojām ir viens dīvāns, kam vienā stūrī ir 20*20 cm melns caurums Vēstures liecība.
Redz, bet šis gadījums mani neapturēja - es turpināju tos rīkus iepazīt. Un šis ir tikai viens no maniem piromānijas stāstiem.
Atliek secināt - labi gan, ka nesāku trenēties operēšanā uz māsām, jo mīļakā literatūra bērnībā man bija "Ķirurģija" ar bildītēm. Un instrumenti mājās bija... |
|
|
