|
|
|
Novembris 19., 2013
13:28
Cik tālu var cilvēki aiziet? Cik šķērsām var domas aizbraukt? Un cik daudz tos ietekmē sānvēji?
Mazs zēns vēlas kļūt par šoferi, jo viņam patīk braukt ar autobusu. Kad viņš kļūst par šoferi, cilvēki joprojām domā un saka, ka šoferis ir cilvēks, kam patīk braukt ar auto. Par celtnieku kļūst cilvēks, kam patīk būvēt. Par skolotāju - kam patīk mācīt. Par lopkopi - kam patīk zvēriņi.
Mazs zēns, kas vēlas kļūt par karavīru parasti sapņo, kā mežā slēpsies, kā ienaidnieka plānus izjauks, kā mājas nosargās. Vai mazs zēns sapņo, kā cilvēkus šaus?! Ja vien galva vesela, tad nē. Bet tad, kad zēni ir kļuvuši par vīriem, ir iestājušies darbā aizstāvēt savas mājas, tad sānvējšs cilvēku prātus ir sapūtis ļoti stipri. Pēkšņi viņus sauc par slepkavām. Par tiem, kas noslēpsies, lai nošautu. Bet slepkavas sēž cietumā, vai arī tiek meklēti, lai tur iesēstos. Jo par karavīriem nemaz nevar kļūt cilvēki, kam patīk vai gribas cilvēkus šaut. Tādiem nemaz nedod pielaides, tādiem nedod ieročus. Bet vēji pūš un cilvēki ļaujas, lai viņiem dažas prāta daļas arī izpūš.
|
Comments:
Jau sen esmu teicis, ka "veselais saprāts" ir tāds fenomens, kas daudzus cilvēkus, pie vienāda faktu komplekta, noved pie savstarpēji izslēdzošiem secinājumiem ;)
Man šķiet, ka tur galvā vnk sēž dogma, ka ieroči ir slikti, ka visi kas mācās un ir gatavi šaut, ir slepkavnieki.
Žēl, protams, bet arī šādiem uzskatiem ir tiesības būt. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}