|
|
|
Marts 29., 2006
11:47
Tūrisma aģentūras kārdina ar ceļojumiem. Cenas pat nolaiž, suņi... Zin, ka man jāstrādā, tāpat nekur netikšu, tāpēc kaitina...
|
11:56
Kad es dzīvoju Rundālē, tad pēc gadalaika laiks-dzīvot-un-laiks-mirt pirmie pavasara vēstneši bija sniegpulkstenīši, kas pie skolas galvenās ieejas, zem lielajiem logiem izlīda agrāk, kā jebkur citur. Otrais vēstnesis bija zaļā siltumtrase - visur tik sniegs vēl kusa bet tur, kur siltumtrase tur jau zaļa zālīte bija. Vasara sākās ar beigtām sliekām peļķēs - uz tā trotuāra, kas no lielā ceļa uz skolu ved, vienmēr bija lielas peļķes izžuvušas, pusžuvušas vai pārpildītas, tās tur bija. Un, kad peļķēs parādijās beigtās sliekas, kas atgādināja mini cīsiņus, tad arī drīz negaiss uznāca. Bet pirms tam, tad, kad tikko sniegpulkstenīši izlīda, tad varēja zināt, ka upē drīz ledus ies. Dažu labu gadu viņš kāpa pāri jaunajam tiltiņam, tur dambis maziņš un švaks, bet ledu aizturēja un taisija pamatīgus sastrēgumus. Vienugad tiltiņš lejpusē iebruka. Tāds sadīrāts viņš vēl šodien tur stāv. Pirms gadiem atoņiem, desmit vēl klīda runas, ka bīstams un jāpārbūvē, bet tagad, līdz ar dzirnavu saimnieku parādīšanos, visas runas noklusušas. Tālāk, pie lielajām slūžām, tur gan vienmēr interesanti pavasarī. Tur tik milzīgas ūdens masas gāžas, ka savā starpā jāsakliedzas, ja grib ko teikt. Laukos ir feini iziet ārā. Ne tā kā Rīgā, kad jāzīlē - staigāt parkā pa saulītei vai pret saulīti. Laukos var iet uz dzirnavām uz upi paskatīties. Un paskatīties ir tik aizraujoši, ka stunda paiet nemanot. Var arī iet uz tur-kur-ceļš-noiet-lejā. Tur upe aiz dambja sit milzu bangas. Tur ir tādi lieli laukakmeņi upītes vidū un ūdens tiem gāžas pāri krākdams. Un visa pļaviņa, kur vasarās var sauļoties, ir applūdusi. Visinteresantāk jau protams ir aizbist līdz Lielupei, pie Mežotnes, paskatīties kā Lielupē ledi iet. Bet tas ir smags pasākums. Tuvāk ir iet caur mežu. Nu, pa taino - no dzirnavu ceļa, pāri laukam pa meža stigu un tad līdz vecajai Mežotnes baznīcai un tad gar mācītājmāju līdz pilskalnam. Bet tur ir ātri mīksta zeme. Vienreiz iestigām dubļos līdz gūžām un nācās griesties atpakaļ. Gar pili ejot liels līkums sanāk un tad pa Viesturu ceļu gandrīz līdz baznīcai vēl jāiet, jo pa leju gar Mazmežotni jau nevar tikt - visa pļava pārplūdusi. Bet vislielākie sastrēgumi ir tieši pie vecās kuršu ostas, tā ka ja vien gribi visu dabas varenību izsmeķēt, jāiet vien līdz pilskalnam. Parasti ūdens līmenis uzceļas tik augstu, ka avotiņš arī ir zem ūdens. Bērni stāv rindām vien. Sievas arī. Veči gan tik ļuļķē un spriež, ka tik ātrāk izietu. Viņiem jau tikai vimbas galvā.
|
|
|