|
|
|
Marts 29., 2006
11:56
Kad es dzīvoju Rundālē, tad pēc gadalaika laiks-dzīvot-un-laiks-mirt pirmie pavasara vēstneši bija sniegpulkstenīši, kas pie skolas galvenās ieejas, zem lielajiem logiem izlīda agrāk, kā jebkur citur. Otrais vēstnesis bija zaļā siltumtrase - visur tik sniegs vēl kusa bet tur, kur siltumtrase tur jau zaļa zālīte bija. Vasara sākās ar beigtām sliekām peļķēs - uz tā trotuāra, kas no lielā ceļa uz skolu ved, vienmēr bija lielas peļķes izžuvušas, pusžuvušas vai pārpildītas, tās tur bija. Un, kad peļķēs parādijās beigtās sliekas, kas atgādināja mini cīsiņus, tad arī drīz negaiss uznāca. Bet pirms tam, tad, kad tikko sniegpulkstenīši izlīda, tad varēja zināt, ka upē drīz ledus ies. Dažu labu gadu viņš kāpa pāri jaunajam tiltiņam, tur dambis maziņš un švaks, bet ledu aizturēja un taisija pamatīgus sastrēgumus. Vienugad tiltiņš lejpusē iebruka. Tāds sadīrāts viņš vēl šodien tur stāv. Pirms gadiem atoņiem, desmit vēl klīda runas, ka bīstams un jāpārbūvē, bet tagad, līdz ar dzirnavu saimnieku parādīšanos, visas runas noklusušas. Tālāk, pie lielajām slūžām, tur gan vienmēr interesanti pavasarī. Tur tik milzīgas ūdens masas gāžas, ka savā starpā jāsakliedzas, ja grib ko teikt. Laukos ir feini iziet ārā. Ne tā kā Rīgā, kad jāzīlē - staigāt parkā pa saulītei vai pret saulīti. Laukos var iet uz dzirnavām uz upi paskatīties. Un paskatīties ir tik aizraujoši, ka stunda paiet nemanot. Var arī iet uz tur-kur-ceļš-noiet-lejā. Tur upe aiz dambja sit milzu bangas. Tur ir tādi lieli laukakmeņi upītes vidū un ūdens tiem gāžas pāri krākdams. Un visa pļaviņa, kur vasarās var sauļoties, ir applūdusi. Visinteresantāk jau protams ir aizbist līdz Lielupei, pie Mežotnes, paskatīties kā Lielupē ledi iet. Bet tas ir smags pasākums. Tuvāk ir iet caur mežu. Nu, pa taino - no dzirnavu ceļa, pāri laukam pa meža stigu un tad līdz vecajai Mežotnes baznīcai un tad gar mācītājmāju līdz pilskalnam. Bet tur ir ātri mīksta zeme. Vienreiz iestigām dubļos līdz gūžām un nācās griesties atpakaļ. Gar pili ejot liels līkums sanāk un tad pa Viesturu ceļu gandrīz līdz baznīcai vēl jāiet, jo pa leju gar Mazmežotni jau nevar tikt - visa pļava pārplūdusi. Bet vislielākie sastrēgumi ir tieši pie vecās kuršu ostas, tā ka ja vien gribi visu dabas varenību izsmeķēt, jāiet vien līdz pilskalnam. Parasti ūdens līmenis uzceļas tik augstu, ka avotiņš arī ir zem ūdens. Bērni stāv rindām vien. Sievas arī. Veči gan tik ļuļķē un spriež, ka tik ātrāk izietu. Viņiem jau tikai vimbas galvā.
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/125150/499) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kugis |
|---|
| Date: | 29. Marts 2006 - 12:39 |
|---|
| | | (Link) |
|
Ehh... Kā sagribējās aizbraukt tagad uz Pilsrundāli tagad... Pats tur gana bieži tusējos un nākotnē, iespējams, vēl biežāk. Forši lasīt par vietām, kuras labi zini:)
| | From: | kugis |
|---|
| Date: | 29. Marts 2006 - 12:49 |
|---|
| | | (Link) |
|
Nu man tur lauki;) Daudzas vasaras esmu notusējies pa turieni. Tagad apstākļi tādi, ka biežāk jāaizbrauc palīdzēt par māju. Ja atliek laiks, tad aizeju līdz dzirnavām, kapiem, varbūt pat uz pili.
He he:) man tagad Pilsrundālē (pēdējos 9 gadus) pat īpašums skaitās. Vecāki, māsa ar mazo, 2 vecmāmiņas tagad saimnieko. reti gan sanāk aizbraukt, bet kad esmu, tad pie darba jāķeras. vai nu nav uzņēmības, vai laika izpētīt apkārtni. Tikai pārsimts metri līdz pilij un pils parks ir izpētīts. Tagad jau parks ir vienkārši ideāls, kad tulpes zied pavasarī un vasarā, kad rozes ziedēs (cik tur tos tūkstošus atveduši no Holandes).
Tās rozes Bīrona pēcteči esot Rundālei uzdāvinājuši. Pagājušogad jau arī varen smuki ziedēja. Īpaši man patīk rožu kociņi pie dārzniekmājas.
Pastrādājuši tur ir nopietni. Un pareizi ir, ka nākotnē tas būs maksas apskates objekts, jo tā jau ir vērtība, kura prasa vērību. Jāpačukst, lai izmanto vēl iespēju to visu par velti skatīt.
Bet, vienalga mans mīļākais gadalaiks ir ziema:) un pāris nedēļu laiks ap manu un mīļotās dzimšanas dienu - ceriņu laiks |
|
