|
|
|
Jūnijs 9., 2004
12:32 - Žēl puntiņu, žēl bērnu.
viens jau protams varēs atkal teikt, ka es muldu. Bet es domāju, ka man vienkārši "veicas". Vakar iepirkusies Barona centrā, dodoties uz Čaka ielas pusi un pašā trotuāra vidū redzēju guļam divus putnēnus. Tādus lielus, ķermenītis manas dūres lielumā, paši plikiņi, tik neizlobijušies lielo spalvu kāti, kā tādas retas eža adatas. Paši zilsarkani, kā tiko dzimuši bērneļi. Beigti. Redzams, krituši no blakusesošās mājas pašas augšas. Zarniņas ārā. Tāds nespēks sajūtās. Par to, ka tāda nu ir tā pasaules kārtība - stiprākie izstumj vājākos. Un to mainīt nevar un nevajag. Tā tam jābūt. Bet negribas tā. Gribētos, ka nevienam nesāp.
Gāju tālāk pie sevis zīlēdama vai tie bija kaijas vai varbūt kovārņa bērni. Diezi vai balodis būtu šitādi mazuļi. Bet var jau būt. Un nez vai viņi ir citu puntnēnu no ligzdas izstumti vai arī kāds ligzdu izpostījis. Kaut kā jocīgi, ka divi uzreiz.
Aizgāju mājās un tad! Un tad man pieleca, ka man taču vajadzēja tos līķišus novākt. Nu johaidī! Kapēc tās saprātīgākās domas vienmēr tik lēni velkas! Droši, ka pēc manis gāja kāds ķipars mazs, kas vakarā gultiņā raudās žēlodas mirušos puntiņus. Un es biju varējusi, bet nebiju darijusi, lai šīs asaras aiztaupītu.
Pati taču atceros, kā puika vēl gadus 2 pēc tam, kad bija Ventspils ostā uz pusnogrimušā kuģa redzējis noslīkušu kaķi, nevarēja vien beigt pārdzīvot. Un es vēl pārdzīvoju, ka nekādi sētnieki, kas tur krastu tīra, nebija to kaķa līķiti aizvākuši.
Un tagad es pati. Varēju, bet neizdariju. Ehhh
|
15:54 - Stāsts bez seksa
Vakar viņš zvanija aš 20 reizes! Viņa necēla. Vienkārši nebija ko teikt.
Viņa jau sen zināja, ka viņai nav par ko un nav arī tas "nekas" par ko ar viņu runāt. ( stāsts par to, kas ir, kad nekā nav )
|
16:31
Pagājušo brīvdienu bilance:
Piektdien nepiedzēros. Toties apskaitos. Iztērēju šausmīgi daudz naudas uzsaucot citiem a la "man dzimmene svētdien". Pēc tam bija žēl naudas. Trijos biju savā gultā.
Sestdien nenopirkām puikam botas. Nebija tādas kā gribējās. Iestādijām ap 50 kāpostveidīgos: 5 briseles; 12 puķkāpostus; 14 vidēji agrus; 10 kolrābjus; 12 agros. 2 stādus timiāna. 1 majorānu. 1 baziliku.
Galda bietes sadīgušas. Redzēju dzīvo šovu - kaimiņiem dārza māja nodega.
Ar neasu nazi apgriezu mauriņu.
Svētdien sastādīju 15 kāpostus un ap 40 sakņu selerijas sapiķēju.
Vakarā ar asinsradiem vakariņas restorānā ēdu. Skatījos uz Omi, atcerējos, kā viņa mani spīdzināja mācīdama ar nazi un dakšīnu ēst. Un domāju par to vai viņa maz savulaik tik bieži ēda dažādos restorānos, kā es tagad.
Vakarā izlīdzināju uzņemto kaloriju skaitu ar peldi Ķeizarmežā. "Pļemjaņņikiem" dikti patika baseins. Prieks, ka šiem patika.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |