Recent Entries Archive Friends User Info
pabīdīties laboties zīmēties

• 10.03.1992.
• 6/8/06 08:21 pm
• Viņu vilks apēda
  Bet kas apēda tā
  Otram pāri leca vilks
  Tas bij lapsas kodelītis (skroderītis)
  
  tupinājums vakarā:
  Vinnij Pūku vilks apēda, kad vinnijs Pūks gribēja redzēt
  Kas bitu mājiņā ir,
  Tad tur bija bitītes.
  Bet kādu reizi Vinnijs Pūks nobaidījās no zaķīša.
  Zaķītis uzkāpa uz koka.
  (vairāk man nav pantiņa)
• 0 commentsLeave a comment

• 5.03.1992.
• 6/8/06 08:11 pm
• Zibens zobē
  Zibens mutē
  Kamēr aizskrien vilks ārs
  Tamēr viņš zin kā iet.
  
  Veļas manā kūtī
  Man tā kūtī pieder tā
  Kāpēc manas dzīves klāt
  Man tās dzīves vajag.
  Es pat negribu darīt ko
  Darīšu to, ko gribēšu
  1,2,3 un tu esi brīvs.
  
  Vēl man būtu tas,
  Kāpēc manā dzīvēs tas,
  No kā mana dzīvīte -
  Es te esu tāds.
  Es skaitu saucu tā:
  1,2,3 un tu esi brīvs.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/5/06 08:44 pm
• Jūrmala, jūrvidus, jūrleja, jūraugša, jūrnieks, jūrdārgums, jūršana, jūrmaņa, jūrtava jūrdiena, jūrmana jūrnakts, jūrpriekša, jūriekša, jūrviena, jūrsiekša, jūrstūris, jūrsiena, jūrmūris, jūraiza, jūrpiens un jūrmaize, jūrība jūraina
• 0 commentsLeave a comment

• 6/5/06 08:35 pm
• Tikko mitros matos stikla sikspārņi salido. Manas alas nav redzamas visiem, bet tālu tajās var iet, manas upes nešalc visiem, bet to dzīlēs ne dzintari vien. Sapin manas skumjas bizē un nokrāso dzeltenas tās, izkar pa logu vējā un izliecies nemanām, kad saule tās paslepus nozog un sapin ar savējiem (stariem) kopā. Ne viss ir zelts, kas spīd, ne viss ir bēdas, kas raud. Samūrē manas skumjas ķieģeļos un iestrādā dizainā, Tavos rasēšanas papīros tādas kā mani samet vienā vezumā, apvelk ar cirkuli robežu aprkat un saka - šo izdzēst. Lūdzu. Ne viss ir miris, kas nekust, ne viss ir augošs, kas kust. Izloki no manām skumjām kuģīti, bet sargi no jūrām to. Jūrās ir brīvības saldme, ieliec kuģīti grāmatu lapās. Mērcēts iespeidkrāsas sausajā gaisā, tas negribēs brīvību vairs un mierīgi putekļiem apklāsies, grāmatas, kas pazaudētas. Ne viss ir vieds, kas no papīra taisīts, ne viss ir lasāms, kas grāmatā spiests.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/5/06 08:25 pm
• Savilktas rūtiņas zīdaiņa acīs, izvēlies vienu, drīksti pārkrāsot košu. Tikai vienu rītu savā labirintā tu drīksti mosties mirkdams asarās košās. Neko nejautādams. Aizej uz kapsētu un lasi mirušo vārdus balsī skaļā, lai pajūk kur kurais kapličas kraukļi, lasi skaļi un saki viņiem, ka dzimst tie no jauna tavas balss zaļajos asnos. Pārvilcis mani pāri akluma līnijai, uz baltiem oļiem tu nosēsties rāms, un, iebēris saujā man pagājušā ceļa smiltis, tu saki - Svied logā un bēdz! Tās smiltis, ko bēris, ir saules karstas un sadeg pa ceļam uz kailajām ciskām, ir jāsviež. Ir jāsviež, bet raudāt es nedrīkstu, tad dubļos man pamosties nāksies.
• 0 commentsLeave a comment

• bēgām prom no rīta
• 6/5/06 08:20 pm
• Skaiti līdz trīs un tad bēgsim,
  gar liedaga kāpām uz molu.
  no tevis man iekrita sēkliņa krūtīs,
  nu aug un asno tik ātri kā vējš,
  tik ātri, cik toreiz pa liedagu bēgām
  prom no rīta, kas modās zem jūras.
  uz liedagu sauc mana sēkliņa krūtīs,
  uz liedagu, tuvāk pie vēja.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/5/06 08:15 pm
• Kruzuļi, bantes, lentas un pušķi, volānu plūdi no zoda līdz pēdai.
  zini, tām mežģīnēm jau sen sudraba dzīpari ir ieauguši adā, asinsvadi.
  Zilās asinis, lūpas un bezjūtu pieres, kā ziedojums sen atdots slimnīcas morgam.
  zini, tu pieslēdzies labāk magnija tīklam un skalo pūdera putekļus no smadzenēm laukā.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/5/06 08:11 pm
• Nomira dzejnieks no iesnām un pēters tam prasīja
  -Ko ņemsi līdzi?
  Un dzejnieks teica - atskaņas.
  
  Tā lūk es skaidroju premiskuitates anomaliju
  aktīvu grūisma paranormālitātību, atskaņu deficītu
  jaunajo darbos.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/5/06 08:06 pm
• Tu nesapratīsi, jo neredzi, bet mans vēders pēc goblina, rūķīša izskatās, un naba ir tā piere. Tas ir, ja skatās no kreisā sāna.
  Tu nesapratīsi, jo neredzi, bet mans vēders pēc avota izskatās, un naba ir tā skalotā aka. Tas ir, ja skatās no augšējās puses.
  Tu nesapratīsi, jo neredzi, bet mans vēders, viņš tiešam izskatās. Un zini kādēļ? - Jo skatos. No pusēm. Tu arī kādreiz paskaties, iesaku. vienalga uz ko, tā šā vai tā ir pārbaudīta vērtība - paskaties un pastāsti man kā izskatās.
  
  Es nesapratīšu, jo neredzēšu, bet es zināšu un māšu ar vertikālu galvu. Tu sapratīsi, ka es nesaprotu. Mēs abi.
• 0 commentsLeave a comment

• pašplūsmā
• 6/5/06 07:55 pm
• Tuksnesim pie kājām, ceļos nometies lūdzejs. aizlūdz par katru smilšu graudu. Lai nāk smilšu vētra, es nebaidos ne nieka, tauriņu tīklā to ķeršu un pieradināšu trīslitru burkā. Ik reiz, kad lasu citu nedzejnieku dzeju, es pukojos, ka garlaicīgi, jau viņu domas esmu atdevusi papīra klēpim, bet neraizēju daudz, jo nav jau vērts, kad sagribas dzejot, es neceļu ausu un ceru, un ticu - kaut kad taču tam ir jāpāriet, jo tas ir tikai viens posms, kurš beigsies, kad sāksies cits. Es vēlos plašumos, kur neesmu vēl bijusi, es vēlos jaunas smaržas, jaunas garšas, es vēlos plašumus, man ir aptrūcies rakstāmais, bet kamēr vēl vēlme mani tirda, es nevaru nerakstīt un nemierā dīdos. Ik rinda, kas nonākusi tālāk par šejieni, ir nejaušība, kas savā ātrumā paspējusi izsprukt vārdam nē starp kājām, kad pēkšņi liekas - nu šo var rādīt arī citiem, vai oho vai feini, lai vai kur tas būtu, es palasos, ko cilvēki tur jau salikuši un mana vēlme pāriet, pat kļūdama pretīga un diemžēl atstādama aiz sevis tādu skāņu rūgtumu, ka tomēr nebija, šoreiz vēl nebija un kad tad būs, nebūs, neviens cits, kā tikai es, nekad nespēs izlasīt manās rindās to ko esmu uzrakstījusi, svešiem cilvēkiem sveši vārdi, bet es neceļu ausi, kaut kad taču tam Ir jāpāriet. kad sāksies kas jauns, šim būs pienācis gals.
• 0 commentsLeave a comment

• pirmēc
• 6/3/06 10:30 pm
• Tu izskaties pēc eņģeļa.
  Es savukārt pirms viņa.
  
  
  Es savas acis izskatu.
  Bet tavas neuzšķiru.
  
  
  Es izskatos pēc tevis.
  Un tā ar neieraugu.
  Tu atnāci pirms manis.
  Nu aiziešu pēc tevis.
  
  
  izskatījusi visus savus pierakstus, es aiziešu pēc piena.
  /kādā gadījumā gan pārlieka es un tu lietošana būtu piedodama? nu fui.
• 0 commentsLeave a comment

• pl pl plavaplalis
• 6/3/06 10:25 pm
• Pavasaris aploksnē
  aploksne pavasarī
  aploksnē, lūdzu, šo vēstuli
  Pavasaris aplokā
  aploks pavasarī
  aploki, lūdzu, šo pļavu (man apkārt)
  Pavasaris applaucē
  applauce pavasarī
  applaucē, lūdzu, šos pumpurus lapās
  Plaukst ploksne plokā
  Laukst loksne lokā
  Pludi pilu pulili
  
  ----
  Applaude pavasarī
  pavasaris applaudē
  applaudē, lūdzu, tu viņam arī.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/3/06 10:24 pm
• Kā lakstīgala tumsā redz, kur dziedāt?
• 0 commentsLeave a comment

• dziļāk pavasarī
• 6/3/06 10:20 pm
• Es nezinu kā rīt pamosties spēšu,
  Bet šodien man gulēt nevelk nemaz.
  Labāk sapņoju par nāri, ko cita sapņa vidū
  Man uzdāvināji - pliku nāri akvārijā.
  
  Zivs aste un smadzeņu nekādu.
  
  Es tev prasīju - a ko man ar šito iesākt?
  Tu teici - a ja nu iestājas bads?
  (Kur ta šis var iestāties, rindā
  Pirms manis vai pēc?, bet lai paliek)
  Radinu sevi pie vienkāršības.
  Man nāris akvārijā garlaikojas.
  A ja nu aizmirstās pabarot?
  
  Pliks nāris.
  No jostas vietas uz leju - viena aste.
  Nu kāda gan jēga?
• 0 commentsLeave a comment

• 6/3/06 10:13 pm
• no plaknes ar staru tavu māti pirms mūžības
  viņš pārvērta brailā rakstītā grāmatā,
  nu tevi kā akla ik nakti es lasu
  pa gabalam, līdz uzlasīts manī tu būsi.
• 0 commentsLeave a comment