| |
[Jan. 2nd, 2011|03:44 pm] |
|
un es arī noteikti šeit publicēšu savas jaunā gada apņemšanās,bet priekš tā man vajag pabūt vienai un pārdomāt visu, tā kā tas drošvien notiks pēc nedēļas. |
|
|
| |
[Jan. 2nd, 2011|03:39 pm] |
Pēc Ances ziņas skypā sapratu, ka man te kaut kas ir jāieraksta, lai vērstu par labu iepriekšējos emucīgos ierakstus.
Viss ir nokārtojies un es atkal mīlu Stambulu un jūtos labi :). Un vēl vakar es pajautāju Andrejam kaut ko man ļoti svarīgu un saņēmo gaidīto atbildi, kas nozīmē, ka ar mūsu attiecībām viss kārtībā.
Vienkārši sapratu to, ko tikko vēl Kate apstiprināja, ka dzērumā labāk necensties paust nekādas dziļās domas, jo tas viss beigu beigās noved pie sakāpinātām emocijām un neapdomīgas rīcības. |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2011|03:50 pm] |
Pie manīm jau kopš vakardienas ir Andrejs un Guna ar savu turku čalīti, kurš ir ļoti foršs un nemaz neizskatās pēc turka.
Jaunais gads bija bišķīt wtf, jo bijām plānojuši doties uz ballīti, bet dažādu iemeslu dēļ beigās bijām, tepat pie manīm. Vēl pievienojās Katrīna un mana dzīvokļa biedrene. Bija ļoti jauki, bet man galīgi nebija Jaunā gada sajūtas. + vēlāk pateicoties lielajam alko daudzumam es gandrīz izšķīros ar Andreju. No rīta pamodos un sapratu, ka tas bija stulbi un tagad viss kārtībā. Man TĀ gribējās tajā brīdī ar kādu savu draudzeni vakar tajā brīdī parunāt un es gandrīz piezvanīju Ancei.
Šodien spīd saulīte. Andrejs vēl guļ, pārējie nomodā, gaidu kad izdegs sarkanā lampiņa karstajam ūdenim, lai varam doties ielās. |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2010|08:18 pm] |
|
kaut kā reāli dīvaini. Pamodos šodien Stambulā, savā bez maz vai sapņu pilsētā (sapņu ir Ņujorka) un jutos tā nekā. Man nebija nekāda plāna (man riebjas plāni, bet parasti man viņi rodas paši no sevis), ko darīt. Sakontaktējos ar visiem saviem šejienes draugiem, bet neviens īsti nebija pieejams, tie, kas nav vietējie visi aizbraukuši mājās un paliek tur arī Jaunajā gadā, bet man bija baigās cerības uz Jaunā gada svinībām Stambulā. Nu neko, uzzināju, ka šovakar mūsu ofisa Jaunā gada ballīte. Aizgāju tur, bet izrādās jau gandrīz par vēlu (18os!!) paēdu, kas vēl bija palicies, izdzēru vīnu, cik vēl bija iespējams un tad jau visi devās mājās. Tagad mājās. Naktī ielido Andrejs. Vēl jo projām nezinu, ko darīt. Riskēt un censties tikt līdz lidostai NAKTĪ ar sabiedrisko vai likt viņam ņemt taksi. Esmu kaut kur ne šur ne tur. Tā braukāšana mājas/valsts wherever es dzīvoju īstenībā ir baigā spēlēšanās ar jūtām. Kārtējo reizi sapratu, ka esmu piedzīvojumu atkarīgā (jo, lai arī cik labi bija LV, man kkas tomēr pietrūka), bet bija TIK labi komfortā Latvijā ar saviem mīļajiem un kad ne par ko nebija jāuztraucas (kas arī ir sava veida fake, jo bija jau Ziemassvētku laiks un esmu paŗliecināta, ja būt vienkārši gada vidus tad būtu citādāk). Mana dzīvokļa biedrene arī mājās + vēl bišķīt emojas , jo izšķīrusies no drauga. Tas noteikti nepadara situāciju labāku. Nezinu. Šobrīd nekādas atklāsmes vai pārdomas par veco gadu arī nenāk. Tās visas domas man bija galvā TIK daudz visu pēdējo mēnešu laikā, bet šobrīd nekā. Pilnīgs tukšums. Cerams Andrejs un jaunā gada ballīte/ piedzeršanās visu izglābs. MISS U!!!! |
|
|
| |
[Dec. 22nd, 2010|01:28 pm] |
man šoreiz ir MILZĪGS prieks būt Latvijā. Es vienkārši jūtos super labi. Pat aukstums mani vēl nav paspējis nobesīt. Un viss ir tik skaisti balts. Es esmu kā citā pasaulē. Man pat nevajag neko darīt. Tagad sēžu mājas viesistabā skatos un klausos radio 101 kanālu. Te ir silta grīdiņa, Lesters, pilns ledusskapis un ik pa laikam vai nu Ance, Rūdis vai Paulis un man ir tāda miera un laimes sajūta. Es nezinu vai tā ir Ziemassvētku, bet ir laba.
Samainīju savu atpakaļceļa biļeti. Varēšu palikt par divām dienām ilgāk nekā plānots. Un vispār, ja Andrejs nebrauktu pie manis ciemos uz Stambulu 31.dec. tad noteikti paliktu te arī Jaunajā gadā.
Kārtējo reizi sapratu, ak ar īstajiem draugiem ir tā, ka prombūšana nav nekāds šķērslis. Mēs satiekamies un ir tā kā agrāk un tāda sajūta, ka nekāds laiks nebūtu bijis starpā.
Un man patīk dzert garšīgu un stipru alkoholu.
Biju arī Balerijā, kur sēdēju un dzēru Baileys un vēroju cilvēkus. Es nezinu vai tas bija tikai konkrētajā vakarā, bet visi cilvēki likās šausmīgi neglīti :D Bet Kate teica to pašu, kas laikam nozīmē, ka tā bija tikai sagadīšanās.
Vēl man ir jāatrod diena, kad aizbraukt uz Rīgu un satikt savus Rīgas draugus, bet man TĀ negribās nekur kustēt prom no šīs komforta un miera sajūtas. Es izbaudu būt kopā ar Rūdi un Anci un citiem, jo man nav vispār ne uz ko nav jāiespringst. Ja Stambulā man vislaik ir jābūt možai jākontaktē ar cilvēkiem un jācenšas sevi parādīt no labākās puses, tad šeit es izbaudu to čillu, kad esmu ar tuviem cilvēkiem, kuri mani mīl vienalga kāda es esmu :)Rīt ar PAuli cepjam piparkūkas un atd jau parīt Ziemassvētki. Īīī. KAut vienmēr būtu ZIemassvētki. :) |
|
|
| |
[Dec. 17th, 2010|10:29 pm] |
Biju iepirkties Grand Bazar. Un man bija tik auksti, ak neatteicu turka aicinājumam ieiet viņa veikalā un padzert tēju. Šāds dialogs:
do you have a boyfriend?
yes
in where?
germany
is he lettonian?
no he is from russia
naah..screw that..russian guy? they r so white. look at us we are dark thats how men should be (un tad man viņš parāda savu melno spalvaino vēderu)
lololol |
|
|
| :) |
[Dec. 7th, 2010|03:42 pm] |
|
Varbūt arī man no šodienas būt jāsāk ticēt Dievam?
Tātad, šodien tika veikts izšķirošais gājiens uz policijas ofisu, kas atbildīgi par vīzu un uzturēšanās atļauju. Es nezinu kāpēc, bet man jau no vakardienas bija kaut kāda baigi labā sajūta un nojauta, tā kā superpozitīva un ar labām domām devos uz šo biedējošo iestādījumu. Bet Tur mani sagaida dusmīgi bez emociju cilvēki, kas jau pirmajās 5 minūtēs mani aizsūta ellē un liek gaidīt 12. janvāri. "Reāli forši". Levents vēl mani aizved brokastīs uz kaut kādu iepirkšanās centru, kurš viss izrotāts ar Ziemassvētku rotājumiem un Ziemassvētku dziesmām fonā. Manī ieslēdzas pilnīgs emo un bezpalīdzība, nespējot uzveikt turku birokrātiju. Jau centos aprast ar faktu, ka Turcija ir mans Grinčš, kas nozaga manus gada mīļākos svētkus, bet te pēkšņi Leventam uzrodas kau kāds x draugs, kurš pazīstot menedžeri tai trakajai iestādei un KURŠ beigu beigās visu nokārtoja. Pirmdien es dodos pakaļ savai uzturēšanās atļaujai. Un šoreiz ir gandrīz neiespējami kaut kam noiet garām.
Tā kā gaidiet mani mājās Ziemassvētkos! :))
 
|
|
|
| es mīlu |
[Dec. 6th, 2010|10:06 pm] |
es mīlu Andreju par to, ka pasakot, ka gulēju ar citu viņa reakcija bija nulle. Bez maz vai priecājās par manīm. Es mīlu Mango kleitiņas un žaketīti, ko šodien nopirku. Es mīlu Pauli, ar kurš man zvana skype un paralēli skatās ģitāras pedāļus un youtube video. Es sāku mīlēt savu dzīvokāl beidreni, kuras atnestos muffinus es tagad ēdu. Es mīlu Stambulu . Un šķiet, ka viņa mani mīl tik pat ļoti, ja pat nelaiž mani prom.
Sūtu visiem savu mīlestību. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2010|12:35 pm] |
5dien izdomāju "slīcināt savas bēdas" un iet ballēties. Beigu beigās salasījāmies milzīga un wtf kompānija. Labākā daļa bija ritim jumtā, kur es vnk TĀ izdejojos. Es pat nezinu vai kaut kas cits būt man labāk palīdzējis justies labāk. Tur skanēja vairāk vai mazāk balkānu mūzika arī kkas no saslsas utt. Bija viens čalis - dejotājs ar ko mēs tā iedevām grīdā. Beigu beigās es jutos kā slavenība tur jo visi man nāca klāt un teica, ka es ļoti labi dejojot un vai es neesmu dejotāja. Nav jau tā, ka man nepatiktu būt uzmanības centrā:D Nez varbūt iepriekšējā dzīvē dzīvoju kkur Balkānos, jo pie tās mūzikas manī atveras kkāda mistiskā čakra.
Rīt ar Leventu dodos uz policijas ofisu, kuri atbildīgi par uzturēšanās atļaujām un vīzām un mēģināsim kaut ko nokārtot. Visas cerības jāliek uz to, jo tas ir palicies vienīgais, ko varu darīt. Lūdzu, lūdzu domājiet labas domas un savās domās esiet ar mani Ziemasssvētkos,tad gan jau viss nokārtosies. Es tiešām ļoti ļoti ceru. |
|
|
| fckn happy |
[Nov. 28th, 2010|10:26 pm] |
 |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2010|11:58 am] |
|
man liekas, esmu sastrādājusi kko nelabu. Bet tagad ir laime. :) |
|
|
| |
[Nov. 12th, 2010|01:34 pm] |
|
es raidu uz sevīm Bitch please un get a life skatienus, bet es esmu iemīlējusies 17 gadīgajos vampīru brāļos. Jo īpaši Dēmonā. |
|
|
| |
[Nov. 11th, 2010|04:22 pm] |
|
Pēdējā nedēļa ir bijusi miera un sevis pašas sabiedrības pilna. Kā jau teicu taupu naudu, ja var taupīt naudu, kuras man vienkārši nav. Rīt cerams dabūšu savu kārtējo mēneša algu. Atkal varēšu dzīvot 2 nedēļas un atlikušās divas izdzīvot. Man ir daudz cilvēku šeit, kurus es labprāt satiktu, arī no tā paša coach surfing un, lai arī es zinu, ka viņi man noteikti izmaksātu to kafiju vai dzērienu es tik un tā nevēlos nekur doties ar pilnīgu tukšumu makā. Kaut vai tāpēc, ak man tik un tā vajag transportam, lai tiktu līdz pilsētai un vismaz kādai rezervītei, lai varu izlikties un piedāvāt samaksāt. Vispār visi tie cilvēki, kas saka, ka naudai nav nozīmes var iet ellē. Jā varbūt nav nozīme vai Tu saņem 1000 vai 1500 Ls mēnesī, bet citādāk ir milzīga nozīme. Un es neprasu neko daudz. Es tikai gribētu, lai man ledusskapī būtu kas vairāk par makaroniem ejot ballēties es varētu dzert kaut ko kas nav alus un varētu nopirkt kādas drēbes h&m. Ja es varētu šo visu atļauties es būtu ļoti laimīga. Tas tiešām būs viens no laimīgākajiem momentiem dzīvē, kad varēšu saņemt naudu no kuras varu dzīvot nevis izdzīvot. Ļoti ļoti ceru šovakar sazvanīties ar Kati skype. |
|
|
| |
[Nov. 6th, 2010|07:00 pm] |
|
vakar ar lielām mokām, bet veiksmīgi piespiedu sevi nekur neiet ballēties un netērēt naudu (kuras īstenībā man nemaz nav :D). Šodien plānoju darīt to pašu. Sāku ēst zefīrus, kurus biju atvedusi no LV kā suvenīrus. Nu nekas, atvedīšu citus decembrī. Biju redzējusi, bet vakar noskatījos otro reizi filmu closer. Man ļoti patīk. Filmas iespaidā novilku Damien rice. Tgd klausos un man kkāds romantiskais garastāvoklis. Moš jānoskatās kāda galīgi ne manā stilā romantiskā filma. Ance, kā saucās tā, kura tu teici, ka baigi labā? |
|
|
| |
[Nov. 1st, 2010|10:41 am] |
Man bija lieliska nedēļas nogale. Savā dzīvoklī hostoju Reini - LV, Charlie - FR, Angela - IT. Viņi visi bija starā par Stambulu (nu kā gan citādāk?!)
Vakar Taksim square bija sprādziens. Viens kurds uzspridzināja pats sevi, tādā veidā ievainojot 35 cilvēkus. Es tai vietai eju garām vismaz reizi dienā, bet tieši vakar rītā nebiju, tā kā varu teikt, ka man paveicās. Bet nu vispār jau mans uzskats ir, ka nav jāgaida nekāds sprādienz, ja būa lemts kkam notik, tad varu iziet no mājas un mani var notrieks mašīna vai whatever.
Šodien atcēlās erasmus lekcija, tā kā man ir brīva diena. Pēc šīm brīvdienām budžets ir tuvu nullei, plus laiks ārā arī nav nekāds baigais cukurs, tā kā domāju, ka palikšu mājās. Iespējams sākšu apgūt web dizainu pašmācības ceļā. Man tas tiešām ļoti patīk un šķiet, ka arī padodas :)
Čau! |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2010|11:12 pm] |
|
Sen neesmu neko sakarīgu rakstījusi (ja var pieņemt, ka jebkad to esmu darījusi). Ja godīgi, pēdējās dienās man ir kkāds īsti neizprotams gruzons. It kā viss ir perfekti. Bet tad es sāku domāt. Un atceros, ka EVS pirmsaizbraukšanas apmācībās mums bija daži brīvprātīgie, kas bija jau atgriezušies no saviem projektiem un tad viņi mums deva visādus padomus un dzīves gudrības. Bija tāds Ģirts, un viņš teica - atcerieties, lai arī cik tālu jūs dosieties, jūs neaizbēgsiet no sevis. Un man liekas, ka tā ir mana problēma šobrīd. Līdz šim man bija +- rozā briļļu periods, bet tagad atkal esmu nonākusi pie sevis. Pie savām emo problēmām, kas man bija pavasarī un vasarā un kas it kā šķita pazūdam, bet tas nav tik vienkārši. Man ir ļoti, ļoti bail, ka pēc projekta atkal atgriezīšos nulles punktā. Es, protams, darīšu visu, kas manos spēkos, lai tā nebūtu. Ar nulles punktu es domāju - cilvēku ar augstāko izglītību bez darba, bez naudas, bez nopietnām attiecībām un kurš, lai arī ko darītu nekad nebūs pietiekami labs vecāku acīs. Bet tā nebūs!!! Es atradīšu iespēju, lai nekad nekad vairs nepiedzīvotu tādu emo periodu kāds man bija. Viss būs labi, es zinu. Es ceru. |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2010|06:42 pm] |
|
Ņujorka vienmēr ir bijusi mans sapnis, bet tagad man šķiet, ka Stambula ieņem pirmo vietu. Stambula ir kkas maģisks. Es viņu tik ļoti mīlu, ka es jau tagad domāju, cik skumji man būs, ja man pēc 9,5 mēnešiem viņa būs jāpamet. Es ceru, ka atradīšu iespēju to nedarīt. |
|
|
| esmu atpalikusi |
[Oct. 21st, 2010|04:58 pm] |
|
kas ir tas "man patīk uz galda, uz grīdas, gultā" un whatever rakstīšanas profilos prikols? |
|
|
| |
[Oct. 20th, 2010|05:30 pm] |
Mums šodien Pink house pieklīda maziņš kaķēns un mēs viņu domājam paturēt. Viņš ir TIK mīlīgs..un TIK maziņš :)))
Un vēl man tāda kā fortune teller šodien pateica, ka es visur ejot ar labiem nodomiem un uzticoties cilvēkiem, bet ka tā es varot arī pazaudēt dažreiz. Bet man liekas, ka tā es pazaudēju mazāk kā neuzticoties nevienam. |
|
|
| |
[Oct. 15th, 2010|05:29 pm] |
Es šodien esmu dusmīga uz turkiem.
Pirmkārt, man vajadzēja saņemt kabatas naudu 12. Labi, līdz šim nebija problēmu, jo biju pārliecināta, ka šodien Pink house satikšu Volkanu. Bet nē. Viņa tur šodien nebija. Tur vispār gandrīz neviena šodien nebija. Un es tiešām neredzēju jēgu tam, ka es tur šodien devos. Un ārā ir lietains un nomācies. Labi, vismaz nav auksts, bet tik un tā. Jau otro vai trešo dienu nepārtraukti līst. Un man telefonā ir mīnuss (jā, mīnuss, jo viņiem te ir iespējams runāt un sūtīt sms līdz kkādām mīnuss 6 tl) 5,5 tl, kas nozīmē, ka nevaru vairs nevienam piezvanīt vai aizsūtīt sms. Es tiešām jūtos kā bomze un šoreiz nevis tāpēc, ka būtu pārtērējusi naudu (ko es protams esmu, jo ņēmu naudu nost no lv kartes :D, bet nu pirmajā mēnesī tas ir pieņemami), bet gan tāpēc, ka viņiem te ir 0 komunikācijas prasmju. Kāpēc viņš man nevarēja atsūtīt sms vai piezvanīt un pateikt, ka viņš nebūs pink house un, ka tur šodien nav ko darīt un pateikt kur un kad es vrau dabūt savu naudu?
Es tiešām esmu dusmīga.
Bet nu tgd sataisīšos vakaram un došos un koncertu un tad ballīte, jo Bens no Anglijas un Joanda no Zviedrijas ir Stambulā. Yēey! Cerams, ka dabūšu savu naudu un viss atrisināsies. Nu protams atrisināsies, tā tak vienmēr notiek :)
Ļoti, ļoti pietrūkst savu draugu! :** |
|
|
