Varbūt arī man no šodienas būt jāsāk ticēt Dievam?

Tātad, šodien tika veikts izšķirošais gājiens uz policijas ofisu, kas atbildīgi par vīzu un uzturēšanās atļauju. Es nezinu kāpēc, bet man jau no vakardienas bija kaut kāda baigi labā sajūta un nojauta, tā kā superpozitīva un ar labām domām devos uz šo biedējošo iestādījumu. Bet Tur mani sagaida dusmīgi bez emociju cilvēki, kas jau pirmajās 5 minūtēs mani aizsūta ellē un liek gaidīt 12. janvāri. "Reāli forši". Levents vēl mani aizved brokastīs uz kaut kādu iepirkšanās centru, kurš viss izrotāts ar Ziemassvētku rotājumiem un Ziemassvētku dziesmām fonā. Manī ieslēdzas pilnīgs emo un bezpalīdzība, nespējot uzveikt turku birokrātiju. Jau centos aprast ar faktu, ka Turcija ir mans Grinčš, kas nozaga manus gada mīļākos svētkus, bet te pēkšņi Leventam uzrodas kau kāds x draugs, kurš pazīstot menedžeri tai trakajai iestādei un KURŠ beigu beigās visu nokārtoja. Pirmdien es dodos pakaļ savai uzturēšanās atļaujai. Un šoreiz ir gandrīz neiespējami kaut kam noiet garām.

Tā kā gaidiet mani mājās Ziemassvētkos! :))