t -

Mācījos stāvēt uz rokām. Pagaidām gan tikai vienu kāju augšā, otra paceļas tikai salīdzinoši nedaudz, bet gan jau. Tik daudz lietu, par ko domāt reizē - abas kājas jāpaspēj iztaisnot, pirkstgali nostiepti, rokas ne par tuvu, citādi nevarēs uzcelt kājas gaisā, un arī galva jātur pareizi, citādi mugura izlieksies. Un vēl jāstiepjas pie reizes. Un atpakaļgājiens caur plie. Un dabūt vēl prieku klāt. Pēc trīs stundu ņemšanās (šodienas balets sastāvēja lielākoties no changements, bet bija arī citas foršas lietas - tomēr nogurdinoši) vēl saņemties, lai iemācītos stāvēt uz rokām, hmm. Tomēr tas prieks kaut kā ir. Beigās no noguruma var tikai smaidīt. Un atnākot mājās, pa taisno mesties pie kolas, jo nekas daudz nav ēsts jau trīs dienas un nodarbība ir atņēmusi, kā šķiet, pēdējos spēkus. Tomēr forši.