Draudzenes

Mīlu NTS kompilācijas. Šobrīd baudu beļģu tumšo postpanku/synthpopu. https://youtu.be/_6dLVrwfRzw?si=EJ4_LM4vPqQMhZOj

Nevajag būt tik pašapmierinātam un sava svarīguma pārņemtam. Tad norādes par to, ka neesi patiesība pēdējā instancē, neizraisīs tādu paniku.

The Rip (2026)

For All Mankind (2019- S1-S4)

jaungada lažas:
nokāvu auto wipers motoru, jauns + darbs 120 eur
āra kauslis sašķērējis Jūlim kāju, špricēju a/b, kamēr netiku pie veta atrādīt, nedēļu staigāja ar apkakli un triecās visos stūros, aktīvi izrādīja riebi (vets $$)
priekšpēdējā apkakles dienā piečurāja manu ziemas vissiltāko dūnu jaku. tīrīšana $$ + brīdināja, ka būs ārā visas pogas, jāpārspiež
kamēr sēdēju poģikā uz taburetkas un sargāju no mīnusies K ielas ūdenstrubas, pirms 2 nedēļām atkritis vaļā slepenajā vēdināšanas režīmā iestatītais logs Rīgas dzīvoklī, virtuves krāns - lāsteka, vannas krāns - strūklaka, trubas vnk adios, var izbāzt cauri pirkstu, bet par laimi, bija aizgrieztas, otherwise $$$$$$$$ tagad tikai $$$
šodien K ielā no stāvvada 2m lāstekas, kaut kas ar blīvi, man no tā skata vnk pamirst sirds un tāds noskaņojums, ka nu nafig tad ar to visu un lamāties.
bet citādi - man ir 2 l ar kariju

šodien ir izteikti besīga diena. blakus visiem vagoniņiem, kas ikdienā jāvelk, man riebās rīta treniņš, pēc tam izrādās bija saskābis piena spēks un pa ceļam uz darbu mans Caffeine ir aizvēries - tā aizvēries, ka izrautas visas mēbeles un lete.

ja jau mēs par ikdienišķā atgriešanos cibā.

"But that's the thing,
is you don't ever really move on.
The people you've hurt,
the people you've lost
you just carry 'em around with you
wherever you go."

Uzrakstīt dziesmu - tas reāli ir sūds.
Bet uztaisīt labu aranžējumu - lūk, kas nošķir vīrus no zēniem.

Atgādinājums nākotnes sev: noskaties šo dokumentālo filmu par britu ambient scēnu.

Runājot par mākslas nodalīšanu no mākslinieka, mīlu šo franču NBSM bandas Melnais Mēris skaņdarbu. Vokāls ir ārpus šīs planētas. Un klasiskās ģitāras instrumentācijas piešķir šim stereotipiskajam žanram jaunu dimensiju.

nu, kā izrādās, beidzot (!) aizgāju pie vēnu ārsta.

sākumā tāds small talk - cik jau ilgi, vai sāp, vai nēsāju kompresijas zeķes, un tamlīdzīgi. mani interesēja tas, kādā formātā es novilkšu bikses, bet okei, tad bija pieņemams variants.
tad nostādina uz tāda pusmetru augsta podesta, un pie sienas ir rokturis (pie kura pieturēties?)

ienāk ārsts, ierauga kājas un ļoti smagi/izteikti nopūšas. vēlreiz pārjautā, vai man nesāp kājas, nav tūska, utt. saku, ka visu šo laiku ir bijis kārtībā.

nu tad protams nāca izskaidrojumi viņa nopūtai, bet kas mani šobrīd biedē visvairāk

tagad, kad sāk tā domāt - man sāp gan tās kājas. tikai vēlreiz pierādās, cik nedomāšanai ir liels spēks.

salūzt pār dzidrā ūdens mutuli
Pavasarīgs saules stars
jaunais Nazītis ir sajutis
Kā viņa mīkstajā gaišajā
Visneaizsargātākajā vietā
Ir iedzēlies mednieka instinkts

Viņš kā dusmīga bulta
Dzenās un šaudās, meklēdams,
Dzenās un šaudās, medīdams
No malas tik naiva nopietnība
Acīs ir redzama tikai vienubrīd dzīvē

Zaļais Nazītis ir atradis kādu.
Mazā Raudiņa piemigusi
Savas actiņas Sārtās
Vieglā un maigā dejā
Turās pret straumi
Un sildās patīkami pavasarīgi lauztajā
Saulītes starā

Tikko vēl pirms divām nedēļām
viņi visi bija mazi
Nevienam nebija zobi
Un viss bija labi

Viņi peldēja kopā un tvarstīja vaboles
Slēpās starp garajiem
Ūdensrožu zariem
Ķircinājās un smējās visi kopā
Pie bedrītes malas
Tur bija Asarītis, Sapals, Vimba un viņa —
Raudiņa, un, protams, visskaistākais,
Smaragdzaļais Nazītis

Kas šaudījās visātrāk par visiem
Un viņš arī labrāt to izrādīja
Un viņš noķēra visvairāk vaboles
Un auga arī viņš visātrāk no visiem
Vienmēr padalījās ar savām vabolēm,
Bet tikai ar viņu — ar Raudiņu
Skaistākajām sārtajām acīm

Tas viņai lika sajust ko siltu
Dziļi sevī iekšā
Kaut kur pie gaisa pūšļiem

Un tagad pēc tumšās
garās un aukstās ziemas
Viņi nebija tikušies vēl
Viņa sildījās saulītē un sapņaini tēloja
Savā galviņā, kā varētu viņi abi
Ar sakļautiem sāniem te sildīties labi

Šis iztēles auglis likās tik salds
Ka uz mirkli šķita saosts ir viņas draugs
Viņa pavēra acis, lai paskatītos,
Vai tiešām viņš nepeld kaut kur tepat
Jo vienmēr viņam patika
Pielavīties nemanītam un
Draudzīgi iebakstīt pie žaunas

Un jā — patiesi te viņš bija
Bet acīs savāds un neparasts skats
Viņš milzīgā ātrumā nesās viņai klāt
Izskatījās, ka viņš netaisās stāt

“Čau, Nazī…” viņa iesāka teikt
Bet sveiciena beigas iztecēja
Kopā ar asinīm siltajā straumē

Nazītis ar precīzu, ķirurģisku tvērienu
Pārplēsa jaunajai treknajai Raudiņai rīkli
Un pirmais medījums bij viņam spurā

Un gardi mielodamies viņš pie sevis sprieda
Šīs zivtiņas ķert pat šķiet vieglāk vēl kā vaboles

"Slowbleed
I see me turn the faintest blue
So sweet to see
You'll come and soothe it all away"

Granulu deficīts.

Slidojot prātplūsmas stāvoklis iestājas dabiski