Draudzenes

Okultais ģitaruga - Vilburns Burčette (Wilburn Buchette) - absolūti ir mana un ir mana absolūti ģitārmūzika! 

Divi ekonomisti nākuši klajā ar matemātisku pierādījumu, ka AI iznīcinās pasaules ekonomiju. Pētījums: https://arxiv.org/pdf/2603.20617 Atsauce: https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=6448898

Nevis iespējams, varbūt. Bet ar pilnīgu skaidrību.

Pētījuma nosaukums ir ""Atlaišanas no darba AI dēļ" lamatas". Tas publicēts 2026. gada 2. martā (Wharton School, University of Pennsylvania. Boston University. Pārbaudīts zinātniskajā recenzijā. Matemātiski modelēts. Secinājums vienā teikumā (tālāko atstāju angliski, jo mana latviešu valoda ir nabadzīga - iespējams, laupīšu kam jēgu, cenšoties pārtulkot):


"At the limit, firms automate their way to boundless productivity and zero demand."

An economy that produces everything. And sells it to nobody. Here is how you get there. A company fires 500 workers and replaces them with AI. A competitor fires 700 to keep up. Another fires 1,000. Every company is behaving rationally. Every company is following the incentives correctly. And every company is building a trap for itself.

Because the workers who were fired were also customers. When they lose their jobs faster than the economy can absorb them, they stop spending. Consumer demand falls. Companies respond by cutting costs which means automating more workers, which means less spending and that means more falling demand, which means more automation.

The loop has no exit.

The researchers tested every proposed solution. Universal basic income. Capital income taxes. Worker equity participation. Upskilling programs. Corporate coordination agreements.

Every single one failed in the model.

No major economy is seriously discussing it. Meanwhile the numbers are already tracking the curve. 100,000 tech workers laid off in 2025. 92,000 more in the first months of 2026. Jack Dorsey fired half of Block's workforce and said publicly:

"Within the next year, the majority of companies will reach the same conclusion."

Two economists built the math, the math leads to one place. COMPLETE COLLAPSE.

Ķermenis: Afrodīte
Seja: Hēfaists

Juuso Paason Tulevat Käsitteet, Ringhold, Edgars Rubenis @Aleponija

Stroodely

Desperately interesting

Reta iespēja satikt mani realitātē. Rītvakar uzstāšos šajā experimentālajā pasākumā. Tas ir interesants ne tikai audiāli, bet arī no radošās psiholoģijas skatu punkta- viens mūziķis godprātīgi vērsies projekcijā un reaģēs uz to muzikāli 1:1, bet cits pat nepacels aci!

Copy paste no avota:

TABULA RASA VS. SUNSSTUDIO kārtējais pasākums būs 29.aprīlī plkst. 19.00 SunsStudio, Āgenskalnā, Magoņu ielā ielā 9a.
...
Vakara programma 5 daļās:
Sound Meccano (mūzika)
Madara Ozoliņa (mūzika)
Ulvis Urtāns (mūzika)
K-Sils (mūzika)
Vecā Druka & Lai Tsung-Yun (mūzika)
Kristīne Brīniņa (performance)
Andris Fedotovs (8 mm kino)
...
Tabula Rasa vs. SunsStudio ir pasākumu sērija, kurā skatītāji gūst unikālu pieredzi, klausoties un vērojot, kā eksperimentālie mūziķi, performances un avangarda kino mākslinieki ļaujas spontānai ideju plūsmai inspirēdamies no arhīvos atrastiem kinoamatieru filmu materiāliem, ko priekšnesumu laikā ar speciālu analogo tehniku projicē uz kinoekrāna.
...
Apmeklētājus gaidam no 18.00, ieeja aptuveni 15 eiro ziedojums (baumo, ka var ielikt mazāk; reti cilvēki izliekas neredzam šo sistēmi, un neviens uz viņiem nedusmojas!)

Ready to give a s&*t about organics found on Mars

Runājot Junga vārdiem - jo cilvēks ir autentiskāks pret sevi, jo mazāk viņam ir draugu (nevis patieso sirds/bērnības draugu, bet gan cilvēki, kas ir kā sekas faktam, ka uzturoties bieži sabiedrībā). Cilvēku grupas agresīvi aizstāv savas nerakstītās vienošanās, savus iekšējās kārtības noteikumus. Nedod dievs kāds no grupas sāk analizēt kādu niansi - bez emocijām, tīri savas kosmiskās vienotības ziņkāres vadīts (jo visa informācija ir sistemātiski jācaurskata pretēji tā paliek pagātnes nezināšanas, pagātnes informācijas neesamības, pagātnes truluma valgos). Nav pat runa par šīs personas manieri, īdzīgumu vai ko tādu, bet vienkāršu informācijas pārskatīšanu - ar neuzspēlēti enerģētisku garu un bez nolūka ar to kaut ko paust.

Šāda diskomforta izraisītājs tāpēc nokļūst uz soc.izolācijas ceļa. Kā tāds priekšraksts par sodu, viņam ienākot telpā, kur ir minētā cilvēku grupa, gaiss tā kā mazliet sastingst neelektrizējas nervozā strāvojumā - it kā nekas tāds netika pausts, nekāds nosodījums vai kas tāds, taču analītiskais paudējs izjūt reālas, ēteriskas sekas. Tā vēl nav izolācija. Tas ir kolektīva brīdinājums - ja tu turpināsi, tu nebūsi vairs aicināts mūsu bariņā. Mūsu bariņš nepārskata teoriju. Mūsu bariņš neanalizē mūsu bariņu.

Tā ir saprotama sistēma, kas pavadījusi cilvēci kopš tās šūpuļa. Kolektīvi un individuālistiski, cilvēki izteiktāk ir emocionālas nevis inteliģentas būtnes, jo kolektīvs vienmēr primāri apkalpos the lowest common denominator, kā arī tos, kuri prot skaļāk ilgākā posmā projicēt balsi, tāpēc nereti kolektīvais "mazišķums", čuksti un rādītājpirksti aiz muguras triumfē pār domas skaidrību un sirdssiltumu, galu galā kolektīva indivīdiem nonākot tet-a-tet komunikācijā, sabiedrības spiediens izgaist un abi cilvēki ir spējīgi vienoties par teju jebko. Taču līdzko viņi atgriežas barā - tas paudīs "vai nu liedzam.

Mēs kolektīvi bez norunas vienojamies, ka kopā izliksimies, ka noteikti koncepti, idejas, domas šeit netiks apspriestas! Saprotiet, tā vienkārši šeit nav šeit pieņemts domāt!

Atcerējos, ka tēzi, ka Visumam kļūstot vecākam un paātrināti izplešoties, laika plūdums paātrināsies, izvirzīju matemātikas stundā un gāju pie tāfeles pierādīt, pat uzzīmēju grafiku. Kas mani toreiz rāva aiz mēles, nezinu.

brīvdiena Padujā, sēžu tratorijā, skraida miljards viesmīļu un es iedomājos, kā būtu bijis, ja man savos viesmīles laikos būtu bijis soļu skaitītājs.

PIeraksts sev: noskaties šo video par to, kā atšķirīgi mūziķi/mākslinieki šķietami pieredz nedaudz atšķirīgas realitātes.  

Īsa pamācība, kā ielasīt realitātē jaunu garu.

"What's the antimatter with you?"

[Reiz 31.1.17 23:40]
"Pēc 13 stundu darba dienas neēdušam klausoties īpatnēju Glāsa klavierkoncerta interpretāciju, prāts pievērš uzmanību interesantām lietām. Piemēram, klavieru tembrs ir kā nedaudz nodzerta balss, sienas prožektoram ir robota seja un acis, bet parkets atspīd tīra zelta stieņu krāsā. Kad pēc kādas īpaši skumji monotonas pasāžas biju novests jau tuvu melanholiskam transam, nez kāpēc iedomājos, kā no šīs zāles, palaižot vaļā ilgi aizturētu raudienu, izsprūk Vāģu multenes sarkanā ugunsdzēsēju mašīna, un bija jāsavaldās, lai nesāktu skaļi ķiķināt. Koncerts bija ļoti sirsnīgs, paldies."