t - Draugi.

Tik smieklīga škandālam un īstam kungam diskusija sanākusi! Nezinu pat īsti, kurai pusei piekrist - bet noteikti nepiekrītu apzīmējumam 'okupants', jo tas ir pilnīgi NE par tēmu.

Ne viens, ne otrs nav kādu laiku redzēti (vismaz ne ilgāk par 30 minūtēm uzmanības), un prieks (?), ka cilvēki nemainās. Ne viens, ne otrs. Sajūta tāda, ka otrais tūlīt ķers mietu un skries pirmajam pakaļ pa Saulkrastu dārzu, bet pirmais tikmēr laidīsies bēgt, dusmās kliegdams - getliņi! cūku kūts! es tevi tā mīlu, kāpēc tev jāiet bojā manu acu priekšā!

Tad viņš ieskries iekšā un turēs durvis ciet no iekšpuses. Otrais tikmēr izliksies, ka padevies, bet, kad būs iespēja, ienesīsies istabā ar mietu... un tālāk viss atkarīgs no tā, cik tas otrais būs piedzēries. Jā, man arī nepatīk, ka viņš pārsvarā ir piedzēries, kad satiekamies. Un tas, ka piedzēries kungs ir pārāk nesavaldīgs. Turklāt pirmajam piedzērušies nesavaldīgi cilvēki riebjas no bērnības, jo viņš zina, kas notiek ar tādiem cilvēkiem beigu beigās. Un otrais par to noteikti ir informēts. Bet varbūt neaizdomājas. Bet tas ir svarīgi, jo lai cik mīlētu, tomēr pēc Freida taču bērnība pāri visam. Yo.

Protams, pati vien esmu vainīga, ka tiekamies tikai pālī - nav jau grūti piezvanīt. Prognozēt skaidrības pakāpi gan grūti. Arī manējo.