t - Ledus.

Atceros, šo svētdien gājām apkārt Māras dīķim. No labās puses uz kreiso. Pa ceļam uzkāpām izrakteņu kalnā, pārbaudījām ledus stiprumu dīķī un peļķēs, ledus skaņu pret ledu un tamlīdzīgi. Savācām kaudzi skaistu ledus gabalu, kas bija domāti mešanai pret dīķa ledu no otra krasta.
Nonākuši līdz pīļu galam, nolēmām iet pēc baltmaizes+apmeklēt kafejnīcu ar skatu uz Māras dīķi. Savus ledus gabalus sakrāvām godīgi kaudzītē. Blakus nolikām mazu akmentiņu. Tēju dzerot, jokojām, ka nevajadzēja tā atstāt. Ja nu kāds paņem. Tomēr mēs, pieaugušie būdami, nedomājām, ka tas kādam būs vajadzīgs.
Pēc tējas devāmies atpakaļ pie pīlēm ar baltmaizes pilnām rokām. Nopriecājāmies, ka beidzot ieradušies īstie, 10 gadīgie peļķu ledus testētāji. Bet par agru. Jo vienīgais, ko mēs atradām no mūsu īpašuma, bija mazais akmentiņš. Mūsu skaistie ledus gabali bija izskanējuši pret dīķi vieni paši. Tas ir, bez mūsu līdzdalības.
Tagad man jāsmejas, iedomājoties tos puikas, kas atrada smuku ledus gabalu kaudzīti un tā priecājās, un tā priecājās. Es arī viņu vietā būtu priecājusies!