« previous entry | next entry »
21.. Sep, 2013 | 03:46 pm
Cilvēkus var labi iepazīt, ar viņiem spēlējot dažādas spēles. Izrādās, viens no V. sakarīgākajiem draugiem nav spējīgs spēlēt spēli "kad?" (noloka, padod tālāk), "kas?" (noloka, padod tālāk), "ar ko?" (noloka, padod tālāk), "kur?" (noloka, padod tālāk), "ko darīja?" (noloka, padod tālāk), "kāpēc?" (noloka, padod tālāk), "cik es par to visu dodu?" (noloka, padod tālāk, spēlē akmens šķēres papīrīts, uzvarētājs lasa pirmais). Tas man ir pārsteigums, jo citas galda spēles ar viņu spēlēt ir pat ļoti ok. Tā nu es esmu nonākusi pie secinājuma, ka laikam katra atsevišķa spēle kaut ko kaut kādā mērā pastāsta par cilvēku.
Tas ir līdzīgi kā ar mūziku: cilvēks var izlikties, ka dzied šķībi, bet tam cauri spīd izlikšanās, jo cilvēks ar muzikālo dzirdi nav spējīgs nodziedāt šķībi kaut cik ticami. Tā arī ar spēlēm: var tās fotobombot, izliekoties, ka nemāk spēlēt, bet cauri spīd tas, ka cilvēks varētu spēlēt normāli, ja vien gribētu. Bet ja nevar, tad nevar. Vienkārši nevar. Jautājums: kāpēc viņi to tomēr dara?
Tas ir līdzīgi kā ar mūziku: cilvēks var izlikties, ka dzied šķībi, bet tam cauri spīd izlikšanās, jo cilvēks ar muzikālo dzirdi nav spējīgs nodziedāt šķībi kaut cik ticami. Tā arī ar spēlēm: var tās fotobombot, izliekoties, ka nemāk spēlēt, bet cauri spīd tas, ka cilvēks varētu spēlēt normāli, ja vien gribētu. Bet ja nevar, tad nevar. Vienkārši nevar. Jautājums: kāpēc viņi to tomēr dara?
from: 3_5469mhz
date: 21.. Sep, 2013 - 04:22 pm
Klik
Atbildēt | Kārlis Streips
from: tiga
date: 21.. Sep, 2013 - 09:18 pm
Klik
Atbildēt | Iepriekšējais | Kārlis Streips
from: tiga
date: 22.. Sep, 2013 - 04:44 pm
Klik
Atbildēt | Iepriekšējais