Ziemassvētku kaujas vs. ķiploku zupu
Šodien man vajadzēja atrasties orientēšanās pasākumā ar godu karavīriem, kas krituši Ziemassvētku kaujās. Tomēr liktenis ir lēmis citādāk, vakar pēcpusdienā manu muguru sarāva neizturamās sāpēs, kopš trešdienas manas sāpes laikam bija aizēnojušas ibumetīna iedarbība.. Piektdienas vakars tika pavadīts pārvietojoties pa māju ar sakostiem zobiem, smērējot Finalgona ziedi. Vakarā mīļais teica, ka vajagot izmērīt temperatūru, ka varbūt brauciens jāatliek - protams, termometra stabiņš lustīgi ziņo, ka ķermenis uzsilis līdz 38 grādiem, centos ignorēt arī šo zīmi.. pēc kādas stundas sākās neizturami slikta dūša un atlikušo vakaru un pusi nakts pavadīju iesprostota WC.Šodien par laimi jūtos nedaudz labāk, domāju iziet pastaigāties un paskatīties vai dīķis jau aizsalis, tomēr domās būšu ar visiem tiem, kas šo pēcpusdienu pavadīs 25km orientējoties pa Tīreli un meklējot kontrolpunktus un saņēmuši fināla koordinātas skries, lai pirmie tiktu pie ķiploku zupas. Kad šie laimīgi strēbs zupu es dzeršu kliņģerīšu tēju un zīmēšu Ziemassvētku apsveikumus.
Kā jūtas dvēsele?: |
50/50 |
Šobrīd skan:: |
Flame Feat. Busy Bee - Es Tevi Gribu /SWH/ |