Baudas · pauzes.

Pēdējo mēnešu laikā man īpaši uzmācas vēlme dzīvot, jā, dzīvot, tā pilnvērtīgi un galvu reibinoši, ar paaugstinātu adrenalīna daudzumu asinīs. Kamēr citi šīs izjūtas ķer traucoties mežonīgā ātrumā pa Jūrmalas šoseju vai dejojot uz bāra letes, es netīšām atklāju veidu,kā ne tikai palielināt adrenalīnu, bet arī kā paplašināt savu redzesloku. Pirms dažām nedēļām pie sevis nodomāju, ka jāsāk sevi vairāk iedrošināt un atvērt pasaulei, nojaukt daudzās baiļu robežas un ļauties, lai sirsniņu pakutina. Dažas dienas vēlāk no N. dzirdēju, ka viņš ar saviem draugiem studiju starp laikos dodoties nodarboties ar Geocaching, skeptiski norūcu, jā, jā, visi tie cilvēki kaut ko skrien, meklē un jēgas nekādas. Uj, kā es maldījos!  Dažos vārdos par to, kas ir Geocaching - tā ir spēle, kurā jāmeklē citu cilvēku paslēptie "dārgumi", atceries, ka bērnībā,lai izklaidētu viesus zīmēji kartes, ar norādēm un pie katras norādes pieliki nākošo, lai beigās nonāktu pie dārgumu lādītes.. Tu nē? Es gan, tā bija mana mīļākā spēle, tikai tā ir pieņēmusi jaunas aprises un apgriezienus, tagad cilvēki saslēpj dārgumus dažādās vietās, uzraksta par tām internetā, kur tie meklējami un citi brauc meklēt. Slēpņu spēle pieaugušajiem, ar orientēšanās pieskaņu un GPS kabatā.. :))

Pagājušajā nedēļā mani iepazīstināja personīgi ar Geocaching, pietika ar viena slēpņa atrašanu, lai es brīvdienās organizētos uz Geotūri pa tuvējo Jelgavas rajonu. Bijām nolēmuši doties slēpņot naktī, kad uz ielām nav cilvēku, kas varētu iztraucēt. Piektdienas diena, 18. septembris, skaista diena pēc velna! Gaidot, kad N. atbrauks man pakaļ, lai mēs varētu doties mazājā piedzīvojumā, devos pie tēva uz viņa mājas spāru svētkiem, laiks vilkās, N. nebrauca.. Cilvēku daudz un nepazīstamu cilvēku vēl vairāk. Plānotā viskija vietā izlejamais Bauskas alus. Nu neko, pagaršoju izslavēto brūvējumu, lai īsinātu savu laiku. Mājas saimnieki vien nosmējās, ka pēc 2 kausiem alus tagad par mežā varēšu orientēties, ne tikai pilsētā. Ap 8 vakarā ierodas arī N., ar veselu 2h kavēšanos. Man prāts jau sen jautrs, bet vēlme dzīties nezināmajā piedzīvojumā vēl jo lielāka. Bruņojušies ar termosos pildītu karstu ūdeni, desmaizītēm, atrisinātiem uzdevumiem un labu kompāniju devāmies ceļā. Pirmie slēpņi bija vienkārši atrodami, tikām cauri bez slapstīšanās un nervu kutināšanas. Nervu kutināšana sākas tad, kad jādodas vietās, kur ir privātīpašums, apsargāta teritorija, torņi, kuriem neredzi galu un savām bailēm ne tik. Vakaru Jelgavā sākām ar salikta slēpņa atrašanu, kur mums vakara gaitā vajadzēja atrast 13 vietas, lai noskaidrotu koordinātas, kurās mūs sagaidīs slēpnis. Aprēķinājuši koordinātas, mēs, jaunie, skaistie un nepieredzējušie slēpņotāji devāmies meklējumos. Devāmies gar upi, redzam ir taciņa, tātad savējie šeit ir bijuši.. droši turpinām ceļu, redzam dzeļoņdrāšu žogs.. citi ir līduši, iesim arī mēs.. /man patiesi patīk būt vienīgajai meitenei kompānijā, tad žogu pietur, roku padod un nekur neastāj mazo, trauslo būtni vienu/ ejam kādas 10 minūtes, esam ieklīduši zirgu teritorijā, viņi visu teritoriju mīnējuši.. lavierējam starp mīnām un cīnamies tālāk.. GPS ieved mūs strupceļā. Nē, visi ir atraduši atradīsim arī mēs! Lienam nātrēs, kas ir garākas nekā mēs. [īsākais cilvēks kompānijā = 183cm] Mēs visu varām, neesam nekādi viegli paņemamie! Protams, attapība nāca pēc laika.. kad sapratām, ka GPS mums melo par kādiem 30 m, bet priekšā neiezīmē upīti.. Mērojam to pašu taku, mazliet nobrāzti, sadzelti, nosaluši, bet braši brienam atpakaļ. Slēpnis paslēpts skaistā, tīrā vietā, kur mūs nebūtu sadzēlusi neviena nātre, ja būtu izvēlējušies pareizo algoritmu. Atkārtojam klusā balstiņā Nīčes teikto - Viss kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus. Un tam es piekrītu ar katru minūti jo vairāk. Nakts gaitā devāmies kāpt elektrības stabos, līdām zem tiltiem un iepazinām pilsētu. Patiesību sakot, manī ir izteiktas bailes no visa. No augstuma, tikt pieķertai, no zagļiem, no bedrēm, ūdens un visa, ko Tu varētu iedomāties. Stabā augstāk par 2 m uzkāpt nevarēju, jo bez stiprinājumiem kāpt ir diezgan riskants šovs, bet.. pie tā strādāju. Skatoties kā mans labākais draugs D. jau uzkāpis līdz pašai augšai un apskatījis, ka slēpnis nav savā vietā, pārskrēja tirpas pār kauliem. No augšas dzirdēju tikai vienu saucienu: "Dūd, atceries, kāpjot vajag būt vismaz trijiem atbalsta punktiem!". Mūs priekšā gaida nepieveiktais izaicinājums - kāpt pamestā tornī, kas ir piecstāvu mājas augstumā, tas šķiet priekš manis būs viens no psiholoģiski smagākajiem uzdevumiem. Bet es atgriezīšos! To es apsolu sev un apsolu arī jums.

Ausa jau rīts.. 6 no rīta devāmies uz Ozolnieku pusi, kur varot atrast dižu priedi. Kāds skats dodoties uz šo vietu! Absolūts klusums + 6 grādi, migla, aust rīts, zirgu izmīta taka un mašīnai svīstoši logi. Tas bija brīdis, kad es no somas izvilku cepuri un cimdus. Uzaustam rītam es baudīju tikai dabu, jo uz rīta pusi bijām atlikuši vienkāršākos slēpņus, kur tikai vajadzēja piereģistrēties.  Vienā no pēdējiem check point puiši aizskrēja bez manis, zem dreboša tilta, ļoti sliktā stāvoklī esošā, meklēt slēpni. Tikmēr garām devās cilvēku pulciņš, bet kā spēles noteikumos teikts, ka jānovērš cilvēku uzmanība, tad nu es izlikos, ka eju uz krūmiņiem un cilvēki ātri aizdevās prom.. Mājās pārradāmies ap 9 no rīta, slēpņojām apaļas 12h stundas, bijām patīkami noguruši un aizmigt problēmu nebija. Pamodāmies visi ap vienu un to pašu laiku, ap 4 vakarā un sākām kalt nākamos plānus. Līdz svētdienas vakaram pa māju pārvietojos tumsā un kabatā meklējot kabatas lukturīti, nevis gaismas slēdzi.. ātri parādās ieradumu pazīmes!Jautāju sev kāpēc man tik ļoti aizrāva geocaching, atbildi atradu ātri - tāpēc, ka tas ir veids kā apskatīt lietas un vietas, ko cilvēks normālais savas dienas laikā nemaz nepamana un negrib pamanīt. Un vēl.. šo spēli der paspēlēt tiem, kam vajag nostiprināt savas attiecības, iemācīties uzticēties saviem tuvākajiem un pagaršot bailes! Es zinu, ka man ir lieliskākie labākie un tuvākie draugi N. un D., kad noteikti mani neatstās purva vidū, pados roku kāpjot pāri milzīgam kokam un uzmundrinās, kad kļūs pārāk auksti. Paldies!