Pie tam nevajag, cienītais, mani te ar savām banalitāšu virtenēm apkarināt.
Nevienu brīdi neesmu apgalvojis, ka pasaule iet uz galu. Es jau sevīm šķietu pat tāds diezgan izteikts apokalipsoskeptiķis.
Un kas tas par nonsensu saistī savu iekšējo gara pasauli ar ārpasaules proecesiem, kas pati par sevi atrodas politiskā, vēsturiskā, ekonomiskā, kulturālā un citās plaknēs?
Uz galēju galu nekas neiet, taču viss iet pa riņķi. Vismaz priekš Rietumu kulturāli ideoloģiskās impērijas noteikti. Rietumu pasaule baigi sāk ost pēc Romas impērijas 5 labo imperatoru valdīšanas perioda beigās. Bet varbūt esmu arī pārlieku optimistisks...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man ir grūti uztvert, kas ir 'banalitāšu virtenes' - šāda tipa novērtējumi nav izmantojami kā arguments.
Par šo 'nonsensu' es pats pasmaidu un citiem iesaku. Un it īpaši iesaku tev pašam pārlasīt savu teksu. Domāju, ka mums abiem būs par ko pasmaidīt :)
Un kas notika ar Romas impēriju pēc šo 'labo imperatoru' valdīšanas? Vai to nevarētu nosaukt par sava veida apokalipsi - esošās pasaules sairšanu? Vai tev nešķiet, ka tu pats sāc apgāzt teksta sākumā izteikto pieņēmumu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu laikam neuztvēri metaforu, kuru es attiecināju uz tavu pieņēmumu, ka es itkā saistu savas personīgās dzīves procesu ar ārpasaules procesiem un tendencēm tajā. Un metafora pati par sevi arī nebūt nav uztverama par argumentu, bet gan kā parasts izteiksmes līdzeklis.
Un Romas impērijas sairšanu galīgi negribētos saukt par apokalipsi. Tomēr tas bija lēns un ilglaicīgs process, kura laikā pamazam mainījās sociālekonomiskās attiecības un kulturālās iezīmes. Tas būtu nepareizs uzskats, ka Vandaļiem izpostot Romu un pēc kāda laika, krītot pēdējam imperatoram, kaut kas momentā sagruva, spuldzītes izdzisa, visi skumīgi sēdēja tumšajos viduslaikos un grauza puvušus rutkus.
To tavu smaidīšanu atļaušos ignorēt. Galu galā katram sava putra aiz vaiga.

(Reply to this) (Parent)