|
Aug. 15th, 2006|03:21 pm |
Tu laikam neuztvēri metaforu, kuru es attiecināju uz tavu pieņēmumu, ka es itkā saistu savas personīgās dzīves procesu ar ārpasaules procesiem un tendencēm tajā. Un metafora pati par sevi arī nebūt nav uztverama par argumentu, bet gan kā parasts izteiksmes līdzeklis.
Un Romas impērijas sairšanu galīgi negribētos saukt par apokalipsi. Tomēr tas bija lēns un ilglaicīgs process, kura laikā pamazam mainījās sociālekonomiskās attiecības un kulturālās iezīmes. Tas būtu nepareizs uzskats, ka Vandaļiem izpostot Romu un pēc kāda laika, krītot pēdējam imperatoram, kaut kas momentā sagruva, spuldzītes izdzisa, visi skumīgi sēdēja tumšajos viduslaikos un grauza puvušus rutkus.
To tavu smaidīšanu atļaušos ignorēt. Galu galā katram sava putra aiz vaiga. |
|