Gnostic`s Song - [entries|archive|friends|userinfo]
Thief

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Aug. 8th, 2006|02:28 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
..iespējams, ka esmu pārlieku tālu aizgājis morālā relatīvisma kategorijās, taču manā skatījumā neeksistē tādas absolūtās kategorijas kā 'pareizs' un 'nepareizs'. Tās ir izmantojamas kā nosacīti normatīvi novērtējumi balstīti indivīda personiskajā pieredzē un vērtību sistēmā, taču ar atrunu, ka tie tiek izmantoti tikai individuāli un attiecībā uz sevi. Pārējais ir vai nu demagoģija vai arī valsts pārvalde.
Arī 'mērķis' ir tikai nosacīta kategorija, kas tiek izmantota apzinātai (vai neapzinātai) mūžīgajai cīņai pret garlaicību. Būtībā - tā ir ilūzija, aiz kuras no sevis noslēpt bezapziņā klusītiņām zaigojošo esamības bezmērķības apziņu. Tā ir sansara. Un tāpēc mani dažkārt uzjautrina mistiķu un (bieži vien neapzināti) gnostiski noskaņoto indivīdu cerība atrast slepenās zināšanas ar kuru palīdzību pielīdzināties Dievam, neņemot vērā, ka frāze "Eritis sicut Deus, scientes bonum et malum"* skan nevis no Dieva, bet gan Mefistofeļa mutes. Un Sātans, kā zināms, ir melis un melu tēvs.
Ja ir vēlme, varu ieteikt viena pareizticības tradīcijās uzauguša domātāja darbu - A. Dvorkina 'Сектоведение', kur par šādiem jautājumiem tiek gari un plaši runāts. Lai arī nejūtu piederību pie pareizticības vai katolicisma kā tāda, šis darbs man ļāva plašākā perspektīvā aptvert - kuri ir tie avoti, no kuriem esmu smēlies lielu daļu savu priekšstatu par okulto un cik lielā mērā var runāt par jebkādu kvalitāti visāda veida mistiskajās praksēs. Ja tā padomā, arī heroīna lietošana izsauc patīkamas sajūtas un pat dažas atziņas, taču ar šādām lietām cilvēki parasti nemēdz aizrauties. Līdzīgi ir arī ar okultismu - sajūtas ir patīkamas, bet kāds ir prakses mērķis? Vai cilvēks ko zina par šādas prakses sekām? Un, galvenais jautājums visiem okultistiem - parādiet man kādu, kurš tiešām ir sasniedzis apgaismību! Nevis apšaubāmas izcelsmes spējas, kuras dažkārt balstās ego kultā un noteikti nenes savam 'saimniekam' atbrīvošanos no ilūzijām un iziešanu ārpus mūžīgā sansaras riteņa..
____________
*"Un būsi kā Dievs, zināsi labu un ļaunu"
(Ģēte - Fausts - 1. grāmata)
LinkAtveries duncītim

Comments:
[User Picture]
From:[info]ripp
Date:August 8th, 2006 - 03:24 pm
(Link)
+1
From:[info]kotori
Date:August 10th, 2006 - 10:19 am
(Link)
Vai maz shos vaardus vajag izcilaat taa...?
Un izjuutas, sajuutas veelmes.taam tavaa logikaa nava vietas , bet vajag gan...nu man taa vismaz liekas.
[User Picture]
From:[info]thief
Date:August 10th, 2006 - 12:34 pm
(Link)
manā dzīvē pietiek gan sajūtu, gan vēlmju. tikai atšķirībā no daudziem citiem, tās pār mani nevalda, bet gan darbojas ciešā saiknē ar pārējām manis izpausmēm. arī ar prātu. un - jautājums tev - kas vainas prātam? vai jūtas ir labākas?
From:[info]kotori
Date:September 7th, 2006 - 09:32 am
(Link)
Praats ir cilveeku izdomaats, tas ietekmeejas no cilveeces standartiem un pienjeemumiem, bet juutas ir no cilveeka patiesajaam veelmeem lipinaatas.
[User Picture]
From:[info]thief
Date:September 7th, 2006 - 12:33 pm
(Link)
vai tu zini, kas ir rasisms? ļoti dziļas un patiesas jūtas, kuras veiksmīgi PR-isti un polittehnologi pratīs uzkurināt jebkurā sabiedrībā. kas ir 'svētais karš pret neticīgajiem'? kas ir mīlestība pret vadoni?
es vēlētos izvairīties no šīs diskusijas lamatām, jo mums abiem nākas aizstāvēt viedokli, kas, savā būtībā, ir nepilnīgs. jo, izmantojot metaforu, prāts ir līdzīgs nazim, bet jūtas - kokam. ja vēlies radīt kokgrebumu, tev būs vajadzīgi abi. jautājums ir par proporcijām, kādā ir ērtāk/patīkamāk lūkoties uz šīm divām cilvēka funkcijām (ja tā var izteikties). un es nevēlētos teikt, ka esmu dogmatiķis, kas liek prātu pāri visam. daudzas manas atziņas un loģiskās konstrukcijas nepastarpināti balstās manā pieredzē un personiskajās izjūtās. tāpat kā daudz kas no tā, ko jūtu, izriet no tā, caur kādu prizmu es uztveru pasauli.
šajā ziņā viena gudra sieviete pateica interesantu frāzi - prāts ir nepieciešams, lai rastu pamatojumu mūsu neapzinātajām (iz)jūtām.