No vienas puses varu piekrist. Taču no otras - politika strikti ņemot nav tikai virtuve. Citādi analoģiski varētu analizēt filozofiju - MakGinnam nav pieņemama Honderika pozīcija, jo, redz, kurš tur ar kuru sievu bija pārgulējis. Tas tomēr nav īpaši nopietni, lai arī dažkārt ir interesanti.

Ekspertiem teorētiski jebkurā gadījumā ir pilnas rokas, ko normāli analizēt un ko ikdienas lasītājs (piem., man, kas profesionāli neinteresējas par politiku) nevarētu bez padziļinātākas intereses zināt - dažādi lēmumi, to konsekvences, ārpolitika etc. Tiesa, iespējams, ka politikas analizes spējnieki kkur tusējas, piem., politika.lv, bet es rakstīju par ikdienas plašsaziņas līdzekļiem.