Tulkošanas gadījumā tulkotājs parasti izmanto vairākus citus tulkojumus - kādi nu vien ir pieejami (tā darījis arī Rolavs, ko TPK priekšvārdā arī paskaidro); tulkošanas gadījumā plaģiāts visdrīzāk ir nevis tad, kad "tulkojot balstās uz citu tulkojumu", bet gan tad, kad netulko, bet vienkārši paņem citu tulkojumu. Problēma, protams, paliek - kā to pierādīt.
Nesaprotu tavu attieksmi pret Rubeņa gadījumu. Ja tā ir mācību grāmata, tad tas nozīmē, ka var gandrīz vai burtiski pārspiest veselus teikumus no cita autora un uzdot par saviem? "Atsauču likšanu šajā gadījumā neuzskatīja par būtisku"? Jo sliktāk viņam. Kā tas var kalpot par attaisnojumu? Nodoma plaģiēt noteikti nebija - vienkārši bija dedlains, kad ir jānodod manuskripts un plauktā stāvēja labas grāmatas par šo tēmu. No vienas šo to paņem, no citas vēl kaut ko un, skat, grāmata gatava.