nezinu, tas Dikensa vieglais variants izskatās pēc straw man, vismaz es nevarēju atrast no kurienes tas nāk. jebkurā gadījumā, šis apgalvojums dara mani uzmanīgu:
"Did the world's great novelists really spend years agonising over the pitch and rhythm of their sentences so some time-efficient post-modern reader could skim over the text like a political spin doctor searching for soundbites in the transcript of a ministerial speech? I don't think so."
Vai patiešām pasaules labākie tā piestrādājuši pie _katra_ teikuma, rakstot meistarvārdu pēc meistarvārda, lai nu viņu darbi būtu jāsargā no rediģēšanas? Domājot par cilvēka darbību citās jomās, grūti pieņemt, ka uz novelistiem neattiecas visur citur ierastā nošaušana greizi. Pārāk idealizēts/glorificēts skats uz autoru, man šķiet.. Izskatās pēc gaušanās no kāda, kas tikko pēc Prusta pieveikšanas uzzinājis par mazliet lasāmākas versijas pieejamību :)