Tā intervija taču ir domāta "plašam klausītāju lokam" un viņiem šāda privāta tamborēšana "par būtisko" dikten patīk. Iemesls vienkāršs - kad kāds šitā stāsta, tad skaļi domāt nepieradušam cilvēkam iestājas pilnīga ekstāze no tā, ka kāds viņa vietā pasaka to, ko viņš pats noformulēt nespēj. Jo tas viņam ir tas "būtiskais" un viņš argumentētu viedokli nekad neuztvers tik labi, kā šādu emocionālu refleksiju, ko pats uzskata par "īsto filazofiju" (pretstatā analītikai un argumentācijai, kura viņam par abstraktu un par sausu).