lai iet jebkurš, kuram jautājumi nav tikai retoriski. šeit, manuprāt, ir jāsaprot, ka notiekošais kā PR ir ugunsgrēka dzēšana, tāpat nav jāuztraucās par neveiksmīgo iniciatīvas nosaukumu "atvērto durvju dienas", vai par to, ka tie būtu centieni iedibināt tradīciju. runa ir par taustāmu iespēju katram pašam, nepastarpināti uzdot sev svarīgus un interesējošus jautājumus saviem "varoņiem", simple. tas viss pieņemot, ka interese un sevis iesaistīšana indivīdam sniedzas tālāk par cepšanos komentāros. vai nav jauki zināt, kāda tad ir tā kafija, to pagaršojot, nevis klausoties un mācoties no citiem? un nevajag uztraukties, ka aizejot radīsies iesaistītība nejēdzīgā pasākumā, tā pastāv jau pēc noklusējuma, kāpēc gan neizspēlēt partiju līdz galam.