es tieši par to. Zini, no vienas puses ir skaidrs, ka cilvēki var risināt da jebkādus jautājumus un ne visiem ir spējas pateikt ko oriģinālu. Un šādi viņi var manifestēt savus satraukumus. Taču no otras puses, nu nevaru saprast pie kādiem psiholoģiskiem/sociāliem nosacījumiem šādi jautājumi ir nozīmīgi. Bet jautājumu uzdevēji man nedaudz atgādina Rurka tēloto 'Cīkstoni' - vēlme ko izdarīt ringā, bet veselība īsti neļauj. Skumji un mīļi.