Vai man ir kas jāpiebilst, jeb es drīkstu paklusēt par šo tēmu, par kuru mēs ar tevi esam runājuši daudzum daudz un glorijas dziedājuši līdz aizsmakumam.

Atceries kaut vai braucienu autobusā trijatā, šopavasar. Katru reizi, kad lasu viņu pie sevis vai skaļā balsī, man ir grūti noticēt, ka kaut kas tāds tiešām nostrādās, ka Henkam atkal sanāks izdarīt to sasodīto triku, kad teksts iebāž tev roku zem krekla un iekniebj, tā ka jūt, vai pakasa tur, kur niez, vai (kas notiek vēl biežāk) sagrābj tevi vienlaikus aiz pautiem un aiz smadzenēm, izliekoties, ka tas nemierīgais orgāns, kas atrodas pa vidu abiem augšminētajiem, viņu neinteresē, lai gan tieši tur tie teksti trāpa visvairāk.