Ir patīkami atrast jaunus/vecus latvju valodas vārdus, kas aizstāj jau ierastos. Pavisam nesen atradās ekvivalents vārdam būtība - pašība. Un tagad citāts no Kaspara Biezbārža darba 'Pašība un īpašība' (1875):

'Tās parādīšanās nepastāv pašas priekš sevis, nau nekādi miesīgi pašumi, kam kāda pašība jeb miesīga pastāva; tās ir tikai miesīgu pašumu savādības, savādumi, ko īpašības saucam. Kad mēs sakām: 'Cukurs ir salds, ābols ir apaļš', tad esam sacījuši: cukurs, ābols ir tie pašumi ar pašību, kas priekš sevis pastāv, bet salds, apaļš ir šo lietu savādība, ir viņu īpašība, kas izsaka, kāda tā lieta, tā sakot, apzīmēdami cukura un ābola kādību ar šādību un tādību.'