es piesējos tam, ka tu apziņas zaudēšanu pielīdzini nomiršanai. Arī šajā argumentā - nomiršana tev ir izzušana vai sadalīšanās; gauži nepietiekami nāves definīcijai. Mirst acīmredzot tikai dzīvas būtnes nevis visas saliktas lietas (jā, nu tāpēc dzīvo būtņu substance ir dvēsele).

+ mani mulsina šitas : "Taču jaut. ir par to, vai ir būtiski, ka tas, kas rada iespēju pastāvēt apziņai, ir nemirstīgs."

saprotu, ka ar to tu domā dvēseli kā nemainīgu substanci, bet man šķiet, ka tu vnk esi pavairojis būtības, resp. nošķir dvēseli no apziņas un padari to par vēl kaut kādu pamatu. Es mierīgi varētu teikt, ka tas ko tu sauc par mainīgo iedabu (persona), ir tā pati substance (jo tu taču saki, lai eksistētu kā persona, nepieciešami jābūt pie apziņas)