Nevarēju izdomāt, kuram īsti ierakstīt šo komentāru - junonai vai antonam_v, jo varētu atbilst abiem. Proti, par domāšanu/nedomāšanu un sistēmas frīraideru sliktumu. Es neesmu ētiķis, tāpēc ir iespējams, ka smagi kļūdos vai arī rakstu truismus.
Īsumā runa ir par to, vai nebalsošana ir amorāla rīcība vai arī to var attaisnot ar kādu utilitāru argumentu? - rīkoties tā, lai rīcība radītu iespējami vairāk labuma, laimes un mazāk sāpes, kaitējuma. (UP)
Cik noprotu, tad Šlāpins mēģināja pamatot, ka izvēlēties neizvēlēties (IN) no seku viedokļa ir vismaz morāli neitrāla rīcība un nav pretrunā ar UP.
IN ir viegli attiecināt uz privāto dzīvi. Piem, es izvēlos nepievērsties tosteru reklāmām. Šeit IN ir neitrāls. To ir vienkārši parādīt ar utilitāro kalkulatoru. Izvēlos nopirkt labu tosteri (+1), nenopērku (0 vai -1, jo hipotētiski samazinu dzīves kvalitāti), IN (0, jo dzīvoju tālāk tāpat kā līdz šim). Tādējādi šķiet, ka IN vienmēr būs vienāds 0.
Vai tas strādā uz politisko sfēru?
a)Šeit varētu izmantot citu piemēru. Pieņemsim, ka es eju gar logu. Hipotētiski man ir divas iespējas - izlekt (-1) vai neizlekt (+1) pa to. Vai ir šajā situācijā iespējams IN, kas būtu vienāds ar 0? Acīmredzami, ka nē - tiklīdz esmu izvēles priekšā, jādara vai nu viens vai otrs. Normālā gadījumā mēs vispār nedomājam par lekšanu ārā pa logu un nenokļūstam šādos apsvērumos, i.e., IN ir iespējams tikai tad, kad par to nedomājam. Šis piemērs bija nepieciešams, lai ilustrētu, ka IN principā nevar būt utilitāra opcija politiskā sfērā. Kāpēc?
b) Vēlēšanas ietekmē visu valsts iedzīvotāju dzīvi. Tādējādi UP paredz, ka izdaram izvēli, kas varētu būt labāka lielākam skaitam iedzīvotāju. Vai IN var būt šāda izvēle? Manuprāt, nē, jo tas nevar saskanēt ar UP, jo neietver sevī apsvērumu par lielāko labumu. Proti, tā ir vienkārši nedomāšana un nenokļūšana izvēlē, kur strādā UP.
c) Vienīgā iespēja, kur IN varētu būt attaisnojams politiskā sfērā, ir tad, ja visas opcijas ir vienādi sliktas. Tad jebkura darbība novestu pie tām pašām sekām. Šādas opcijas varētu būt totalitarismā, diktatūrā. Ja izvēles ir dažādās, tad ir pienākums pakļauties UP un izvēlēties vismaz mazāko ļaunumu. IN šajā gadījumā būtu nemorāla rīcība vai, pareizāk sakot, nedomāšana par morāli pareizu rīcību.
d) frīraideri ir dīvaina suga, jo izvēloties nebūt morālas izvēles priekšā, t.i., nedomājot, norāda uz savu lēmumu kā balstītu morālē. Utilitārisms tas, šķiet, nevar būt.
Īsumā runa ir par to, vai nebalsošana ir amorāla rīcība vai arī to var attaisnot ar kādu utilitāru argumentu? - rīkoties tā, lai rīcība radītu iespējami vairāk labuma, laimes un mazāk sāpes, kaitējuma. (UP)
Cik noprotu, tad Šlāpins mēģināja pamatot, ka izvēlēties neizvēlēties (IN) no seku viedokļa ir vismaz morāli neitrāla rīcība un nav pretrunā ar UP.
IN ir viegli attiecināt uz privāto dzīvi. Piem, es izvēlos nepievērsties tosteru reklāmām. Šeit IN ir neitrāls. To ir vienkārši parādīt ar utilitāro kalkulatoru. Izvēlos nopirkt labu tosteri (+1), nenopērku (0 vai -1, jo hipotētiski samazinu dzīves kvalitāti), IN (0, jo dzīvoju tālāk tāpat kā līdz šim). Tādējādi šķiet, ka IN vienmēr būs vienāds 0.
Vai tas strādā uz politisko sfēru?
a)Šeit varētu izmantot citu piemēru. Pieņemsim, ka es eju gar logu. Hipotētiski man ir divas iespējas - izlekt (-1) vai neizlekt (+1) pa to. Vai ir šajā situācijā iespējams IN, kas būtu vienāds ar 0? Acīmredzami, ka nē - tiklīdz esmu izvēles priekšā, jādara vai nu viens vai otrs. Normālā gadījumā mēs vispār nedomājam par lekšanu ārā pa logu un nenokļūstam šādos apsvērumos, i.e., IN ir iespējams tikai tad, kad par to nedomājam. Šis piemērs bija nepieciešams, lai ilustrētu, ka IN principā nevar būt utilitāra opcija politiskā sfērā. Kāpēc?
b) Vēlēšanas ietekmē visu valsts iedzīvotāju dzīvi. Tādējādi UP paredz, ka izdaram izvēli, kas varētu būt labāka lielākam skaitam iedzīvotāju. Vai IN var būt šāda izvēle? Manuprāt, nē, jo tas nevar saskanēt ar UP, jo neietver sevī apsvērumu par lielāko labumu. Proti, tā ir vienkārši nedomāšana un nenokļūšana izvēlē, kur strādā UP.
c) Vienīgā iespēja, kur IN varētu būt attaisnojams politiskā sfērā, ir tad, ja visas opcijas ir vienādi sliktas. Tad jebkura darbība novestu pie tām pašām sekām. Šādas opcijas varētu būt totalitarismā, diktatūrā. Ja izvēles ir dažādās, tad ir pienākums pakļauties UP un izvēlēties vismaz mazāko ļaunumu. IN šajā gadījumā būtu nemorāla rīcība vai, pareizāk sakot, nedomāšana par morāli pareizu rīcību.
d) frīraideri ir dīvaina suga, jo izvēloties nebūt morālas izvēles priekšā, t.i., nedomājot, norāda uz savu lēmumu kā balstītu morālē. Utilitārisms tas, šķiet, nevar būt.
48 comments | Leave a comment