Kamēr daži bērni ir palikuši smilšukastē un joprojām mēģina saprast Dragunas lietu, tikmēr, manuprāt, ir nopietnākas lietas par kurām rakstīt mūsu publicistiem.
Savu vainu neatzīst asiņainais punduris. "Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks apsūdzēts pēc KL 20. panta 2. daļas un 177. panta 3. daļas par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī pēc KL 195. panta 2. daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās."
Šajā sakarā iedomājos par 'L-R' izdevniecību. Protams, ir ļoti labi, ka viņi izdod labas grāmatas, paceļ akadēmisko izdevumu standartus, taču baigi žēl, ka izdevēji, redaktori, tulkotāji nav spējuši atrast kādu citu izdevniecību, kur realizēt šīs ieceres. Vai arī - darboties bez liepinieka iesaistes. Sevišķi ņemot vērā, ka šaubos vai liepniekam ir īpašas zināšanas filozofijā pēc 1.5 gada studijām, lai varētu palīdzēt pie izdevumu satura veidošanas. Tāpat arī neticas, ka viņš ir vienīgais iespējamais menedžeris Latvijā - gan jau varētu atrast arī kādu citu, kas nebūtu tik ļoti sasmērējies. Bet ja Liepnieks ir devis, iespējams, atmazgāto naudiņu, tad gan ir sūdīgi un nožēlojami.
Bet nu draugi paliek draugi un ceru, ka viņi tikpat aktīvi kā Dragūnas lietu komentēs arī liepnieka tiesāšanu. Nevis izliksies, ka tas ir tīri juridisks jautājums, kam ar viņiem nav nekāda sakara un vispār - noticis citā kosmosā.

Es nezinu kāpēc, taču man vienmēr ir bijušas iekšējas šaubas par to, ka suicidālas tendences ir iedzimstošas un pārmantojamas. Taču atkal viens notikums, kas šo pārliecību nedaudz iedragā. Pašnāvību ir izdarījis Silvijas Plātas (agrāk tiešām fanoju par lat. val. izdoto Stikla kupolu) un Teda Hjūza (kā dzejnieks man šķiet ir ok) dēls.