Nez kas gan ir rakstījis kalvīša runas? domāju, ka cilvēks, kas ir piedalījies kalvīša runu veidošanā, ir izcils ētiķis un tiešām gaidu vairāk viņa izteikumus par ētiku ar savu vārdu :)) un es domāju neba jau tikai kalvīša slaveno izteikumu par ētiku kā izdzīvošanas mākslu.

šis izteikums intervijā parāda, cik liela neizpratne viņam ir par ētikas nojēgumu kā tādu. tāpēc, šķiet, nebūtu nesaprātīgi pieņemt, ka uzrakstītajās runās, kur tiek izmantoti ētikas nojēgumi, roku ir pielicis kāds cits.

skat., piem šo runu, kur absolūta runas idiotisma fonā tiek izteikts šāds stulbs izteikums: 'Tomēr realitāte ir tāda, ka liberāļu balsis aizvien ir daudzskaitlīgākas un skaļākas, tieksme apšaubīt un kritizēt bieži vien pāraug postošā destruktīvismā, bet indivīda tiesību pacelšana pāri visam ieved morālā relatīvismā.' (http://www.tautaspartija.lv/index.php/kongress/2232-aigara-kalva-runa-tautas-partijas-11kongres)

Diezgan skaidrs, ka šis izteikums ir muļķības un morālā relatīvisma neizpratne vai arī, iespējams, tā sajaukšana ar subjektīvismu - taču arī šādā gadījumā neredzu pretrunas starp indivīda tiesībām liberālismā un morāles normām + domāju, ka ietver arī bīstamu tendenci ar vēršanos pret indivīda tiesībām (patreiz argumentēt ir slinkums, bet šķiet, ka tas šajā citātā ir uzskatāmi).

Pieņemot, ka ētika ir humanitārs priekšmets un kalvīša padomnieks humanitāros jautājumos bija.. nenovēlu nevienam jēdzīgam politiķim šādu padomnieku, kas ļauj savam priekšniekam runāt šādas muļķības vai nepārliecina par jēdzīgāku pozīciju un nespēj sniegt normālu padomu par ētikas un humanitāriem jautājumiem.

Bāc, un kā ar karmu šādiem padomniekiem?

Uzskatu, ka jebkuram politiski frustrētajam ļoti varu ieteikt šo grāmatu:



Protams, tie, kas ir lasījuši Zingera 'praktisko ētiku', jaunus argumentus neizlasīs un viņa uzskati faktiski nav mainījušies kopš 70-tajiem. Taču mani iedvesmoja veids, kā var pārbaudīt viena politiķa uzskatu koherentumu. Ļoti korekti. Tiesa, secinājumi, kad viņš ir pārbaudījis Buša uzskatu pamatojumus, nav diez ko glaimojoši: "Handicapped by a naive idea of ethics as conformity to a small number of fixed rules, he has been unable to handle adequately the difficult choices that any chief executive of a major nation must face." & etc. etc.(p.225) - tā ir atbilde uz grāmatas muguriņas rakstītajam jautājumam: How well do the ethics of George W. Bush stand up to scrutinity by one of the world's leading philosophers? (Piedodiet, ja kādam norāvu intrigu.) Kas nav mazsvarīgi - lasās ļoti viegli un līdzīgi kā citām viņa grāmatām - argumenti ir ļoti skaidri izklāstīti, ka principā ir grūtāk viņu pārprast nekā saprast.

Labi, ka šī grāmata arī atgādināja par daudziem neseniem ASV vēstures notikumiem, kas mani frustrēja - kari, cīņa ar Ano, nodokļu atvieglojumi bagātajiem utt. otrs aspekts - ļoti labi var saprast vienu no šīs dienas centrālajiem notikumiem ASV nozīmību - Obama piešķir federālo naudiņu cilmes šūnu pētījumiem un jaunu 'līniju' ieviešanai. Domāju, ka ne velti tas ir viens no pirmajiem radikālajiem Obamas lēmumiem. Varbūt, ka VIŅA padomnieki ir lasījuši Zingeru? (visticamāk)

Gribētos šādu analīzi lasīt arī par latvju politiskajiem darbiniekiem. It kā to ir mēģinājis Ījabs - piem., VFF vai Godmanis, taču tā kā viņš ir politologs, tad arī uzsvari bija citi. Tiesa, ir jāapzinās, ka ja gribētu rakstīt par latvju publiskajiem darbiniekiem, ir tikai viena liela problēma - viņi faktiski neizsakās par morāles jautājumiem.. vai arī pamatojumi ir tik naivi, ka tur pat nav ko analizēt. Labākajā gadījumā ir kaut kādu mistisku vērtību fetišisti. Turklāt arī padomnieki bieži vien ir tādi, kas nespēj tvert ētikas problēmas, bet bezbailīgi cīnās ar nošķīrumu starp kristietības ietekmētiem principiem un 'morālo relatīvismu'. Šķiet, ka pasaulē, kas ir daudz sarežģītāka, šāda mūsu padomnieku domāšana ir nenopiena.