Tas, ka kādā interesantā filozofiskā griezumā šīs vērtības teorētiski varētu pastāvēt līdzēs (manā uztverē nē, ja saprot uz kā balstās vismaz kristīgās vērtības) ir viena lieta. Vanags, šķiet, komentē tīri empīrisko pusi, kas nepielūdzmi demonstrē totālu kultūrkaru starp nu marksisma (kultūrmarksisma) vēsmām un jebko tradicionālu. Pieļauju, ka atkal var teikt, ka Markss ne pie kā nav vainīgs un lai tā būtu. Atzarojumi, kas radušies uz viņa materiālistiskās dialektikas bāzes ir bijuši tikai un vienīgi atklātā kara stāvoklī pret visu tradicionālo, uzskatot par anahronismu, atavismu, reakcionārismu un atpakaļrāpulību.