Apzinātība varbūt uzreiz nav pseidozinātne, tomēr parasti tā nāk komplektā ar kaut kādu new age bulšitu. Bet galvenā problēma, manuprāt, ir tāda, ka tā tiek pasniegta kā panaceja pret visām iespējamajām likstām. Apzinātības praktiķu solījumi krietni pārsniedz to, ko par to ļauj sniegt pētījumos iegūtie pierādījumi. Patiesībā mūsu akadēmiskā vide, šķiet, vēl ir diezgan atpalikusi. Daudzās visnotaļ cienījamās rietumvalstu universitātēs ir visādi apzinātības kursi (īpaši, saistībā par psihoterapiju - tā tiek integrēta kognitīvajā terapijā) un pat it kā cienījami psihologi meditē uz velna paraušanu. Citiem vārdiem, haips milzīgs, bet evidences maz.