Piekrītu, ka nošķīrums nav pašsaprotams un jebkura definīcija ietvertu daudzus robežgadījumus. bet... par priekšroku es neko neteicu - drīzāk, ka - pat ja sadzīvē +/- ir kaut kāda domāšana par morāli, atbildību, tad tā ir pakāsta politiskajā. Ka joprojām ir cilvēki, kas neizjūt šo atbildību. Arī par to ir ieraksts - par daudz mums ir lokālo eihmanīšu (es uzskatu, ka minētais padomnieks ir viens no šādiem. absolūtā nozīmē viņa nodarījums varbūt nav bijis traģisks, taču viņš bija viens no politiskā mehānisma skrūvītēm, kuras rīcība ir bijusi ļoti apšaubāma.).