uh.. vot trāpīji 10niekā, jo par šo jautājumu esmu domājis. tomēr atšķirība ir skatāma nošķīrumā starp privāto un publisko/politisko. manuprāt, privātajā sfērā utilitārā skatījumā likme ir mazāka + savas rīcības sekas es bieži vien izjūtu nepastarpināti. savukārt, politiskais prasa lielāku atbildību, jo no lēmumiem ir atkarīgi daudz cilvēki + savas konkrētas rīcības sekas ir grūtāk izvērtēt, jo bieži vien darbība ir tikai viena no daudzajām - tāpēc arī domāšana tur ir tik svarīga. Taču ļaunuma banalitāte norāda uz ko tādu, kas privātā sfērā ir grūtāk iedomājams (ja nu vienīgi psihopātisms) - pilnīgu abstrahēšanos no darbības sekām, atbildības neuzņemšanos un pienākuma pildīšanu (tjipa, ja maksā, tad daru.. po.. par visu pārējo).
Taču ar to es nekādā veidā neattaisnoju sūdu taisīšanu privātā sfērā. Iespējams, ka minētais padomnieks ir tikumības iemiesojums - lai tā būtu un man ir prieks par to, bet runa nav par to. Runa ir par to, ka iesaistīšanās politiskajā nav vnk. darbs un algas saņemšana, bet ietver arī ahūnu atbildību. (Un te ir problēma - joprojām ir pilns ar kretīniem dzīvo bez sirdsapziņas pārmetumiem.. blj.)