Dažreizs varu vienīgi brīnīties par tekstiem, kurus kādreiz Latvijas akadēmiskos žurnālos publicēja mūsu filozofijas meinstrīms. Viens no šādiem piemēriem ir Pētera Zālītes raksts Latviešu tautas dvēsele . (pieejams šeit). Teksts principā ir citējams no vienas vietas. Izvēlējos tikai divus fragmentus - par Latviešu un antīko grieķu dvēseles tuvību un par latviešu dvēseles tīrības noturēšanu.



1) Latvieši un grieķi .
Salīdzinot latviešu tautas dvēseli ar senāko tautu dvēselēm jānāk pie slēdziena, ka viņa visradnieciskāka seno grieķy tautas dvēselei. Latviešu tautas dvēsele ir tīri kā grieķu tautas dvēseles moderns iemiesojums, kā grieķu tautas dvēseles atspulgs. Tik tuva viņas viena otrai rada. [...] Grieķu tautas dvēsele alka pēc gaismas, gudrības, pēc visa, kas labs un daiļš (kalos kagathos). Grieķis bija dūšīgs un pašsavaldīgs. Viņam bija ļoti pilnīga mēra un samēra sajūta. Grieķi bija lieli individualisti. Lai iedomājamies tika Hērakleitu, Sōkratu, Platōnu, Aristoteli, Diogenu, Aischilu, Sofokli, Euripidu un Feidiju! Grieķu dvēsele bija pilnīgi autonoma. Sōkratā tas parādās visā pilnībā. Pilnīgi autonoma tāpēc ir arī grieķu morale. Arī latvietis ir ārkārtēji liels individualists. Arī latviešu tautas dvēsele ir pilnīgi autonoma. Arī latvietis ir drošsirdīgs, dūšīgs, pašsavaldīgs. - Kā seno grieķu tautas dvēsele bija pilnīgi autonoma un alka pēc brīvības, gaismas, gudrības, zināšanām, daiļuma, pēc visa tā paša alkst arī latviešu tautas dvēsele. (52-53.lpp.)

2) Latviešu dvēseles tīrības uzturēšana .
Ko mēs latvieši, kuru tautas dvēsele un raksturs ir, kā redzējām, ļoti skaisti, no tā lai mācamies? — Atbilde skan: To, ka mums būs savu rāsu uzturēt tīru un nebūs sajaukties ar citām tautām. Precēšanās ar krieviem un krievietēm mums laupītu enerģiju, izturību, padarītu mūs izlaidīgus, slinkus. Sevišķi mums jāsargās no krustošanās ar žīdiem. Žīdi ir pavisam sveša rāsa, kuras raksturs ar mūsējo pārāk stipri izšķiras, tik stipri, ka krustošanās ar žīdiem, kas sāk notikt,pārgrozītu mūsu tautas balto dvēseli un skaisto raksturu. Melno un semitu asinis ir visai izturīgas, sajaucoties ar balto asinim, kā vēsture un piedzīvojumi rāda, viņas parasti veic balto asinis. Ja jel pavisam krustoties, tad tik ar mūsu brāļiem leišiem, tad ar angļiem, zviedriem, jo šīs tautas pēc savas dabas, dvēseles galvenām tieksmēm un rakstura stāv mums vistuvāki. Angļu tautas psiche un raksturs, kā redzējām, tuvu rada mūsu tautas dvēselei un raksturam. (78-79.lpp.)