Bet šī noteikti nav jauna problēma taču. tā taču ir klasiska demagoģijas tradīcija gan padomjlaiku, gan pirms tam. Vai tiešām nav tādi diezgan skaidri divējādi klasiski pretargumenti vai pretmeti, ko var lietot ikdienā? Vieni loģiski, otri emocionāli, lai nosegtu abus laukus?

I mean, cik esmu pārbraucis tekstiem, cauri spīd vien divas tēzes:

(1) jūs esat muļķi un/vai nesaprotat šo lauciņu;
(2) ja jūs mums nepiekrītat, tad jums par to maksā.

Principā tēzes ir vienkāršas un prettēzēm arī tādām būtu jābūt?