Ok, es varētu piekrist, ka Mārtins žanra ietvaros varētu tikt skatīts kā tāds, kas ir mainījis spēles noteikumus. Taču es runāju no skatupunkta, kas neskatās uz to no žanra perspektīvas (varētu teikt, ka tā ir misinterpretācija, jo zināmā mērā pārprotu fantāzijas darba vēstījumu un noteikumus. Pieļauju, ka salīdzinājumā ar citiem fantāzijas darbiem, tas ir lielisks vai citādāks). Tomēr šādā nesalīdzināmā salīdzinājumā man tomēr ir tuvāka Mantelas vēsturiskā proza.

Tolkīns ir sarežģīts fenomens un man šķiet, ka daudzus viņa darba aspektus nespējam līdz galam novērtēt, jo kultūras dēļ fabula ir pārāk labi zināma vai arī, iespējams, banalizēta citos mazāk veiksmīgos darbos. To es rakstu, lai gan es arī neesmu patosa piekritējs.