Vairāk gan mulsina tas, ka tik daudz spēka no visām pusēm tiek šķērdēts, lai sniegtu vienalga kādu vērtējumu savā būtībā tik ļoti mazsvarīgam pasākumam, kāds ir baleta izrāde. Elitāra, bet tomēr tikai izprieca, kas domāta nevis šauram nozares profesionāļu lokam, bet plašākai publikai.

Plašākā publika, šajā gadījumā - Marta Krivade, dalās ar saviem iespaidiem. Jā, iespējams, pārāk virspusēji, iespējams, pārspīlējot ar kaut kādu visa šī pasākumu pseidoanalīzi, nu un?

Pat no tā, ka Martas viedoklis "nav pozitīvs vai ir ar dīvainiem vērtējumiem", nekāds ļaunums neceļas un "negatīvais fons" ir tikai šķietamība, jo konkrētajā gadījumā, ņemot vērā "Satori" auditoriju, lieliski veic to pašu recenzijas funkciju, proti, lasītājos rada interesi par konkrēto darbu, iespējams, arī interesi pārvarēt slinkumu un savu brīvo laiku veltīt tam, lai personīgi aizvilktu savu ķermeni uz izrādi un varētu izveidot savu skatījumu uz to, cik daudz subjektīvo(!) pozitīvo vai negatīvo izjūtu šis pasākums sniedzis.

Visa cita starpā, mani ļoti izbrīna apgalvojums, ka ir iespējams kāds objektīvs vērtējums par kādu mākslas darbu kopumā, jā, profesionāļi var vērtēt atsevišķu komponenšu izpildījumu, bet tas jau arī viss - pārējais šā vai tā ir kritiķa subjektīvo izjūtu līmenī.