Krivadei būtībā tiek pārmests pašcenzūras trūkums: vajadzēja taču prasties un nelīst ārpus savas reklāmas sfēras, kur viņai ir (vai tiešām?) kaut kāda kompetence. Problēma tikai tā, ka reklāmisti uzskata savu nozari par "zinātņu karalieni", un izraksta sev universālās kompetences licenci. Jo prast pārdot (vai domāt, ka prast) jogurtu, datoru vai politisku spēku nozīmē lasīt cilvēku dvēselēs kā interneta ziņās.

Bet nebūsim nu pārāk skeptiski. Mediķi reizēm grēko ar līdzīgu savas kompetences pārvērtējumu, izsakoties par visu pēc kārtas. Politologi regulāri izgāžas mēģinot televīzijā paskaidrot, ko un kāpēc konkrētais politiķis dara vai saka. Žurnālisti bieži iedomājas, ka analītiskā žurnālistika ir tas pats kas "google search". Respektīvi, visi izsakās par visu, tikai speciālisti kautrīgi klusē, jo baidās kļūdīties vērtējumos. Laikam tāpēc neviens viņiem vairs neko arī neprasa.