Zhurnaala tituls here - 13. Marts 2007

Pirmā no šeit aprakstītajām sāpēm nekādi negrib atkāpties, tieši pretēji - tā pieņemas spēkā. Šodien vairs nespēju pagriezt galvu uz sāniem, nesajūtot asas sāpes sprandā (tātad drīz sākšu šķielēt). Pārvietojoties arī jācenšas briesmīgi nešūpoties uz augšu un leju, lai viss notiktu pēc iespējas līganāk un mierīgāk. Ir radusies jauna ideja par iemeslu - tas varētu arī nebūt no neērtās gulēšanas, bet gan, piemēram, no kakla nervu apsaldēšanas. Nu, nezinu, cerams tomēr, ka šī kaite ir līdzīga pārējām standarta kaitēm un pēc laiciņa tomēr pāries pati no sevis.

Jūtu, kā lēnām kļūstu paralizēts ķermeņa augšdaļā.. Galvu vairs labāk negrozu, gribēju tikko izstaipīt bik rokas, bet asā sāpe lika pārdomāt.. nācās no pusizstaipīta stāvokļa lēnām mēģināt nolikt rokas atpakaļ uz galda sākuma stāvoklī, tas arī nenācās viegli.. visas manas kustības no vēdera uz augšu kļūst stipri ierobežotas, par laimi pa rokām tā kaite uz priekšu neiet, tā kā pirkstus varu kustināt pietiekami veikli vēl joprojām.. nezinu, kas šodien notiks treniņā, laikam no domas par pietupieniem ar stieni plecos nāksis atteikties :D Kas būs ar spiešanu guļus? No rīta vēl domāju, ka spēšu mierīgi atgulties uz sola un cilāt stieni, bet nu vairs par to neesmu tik drošs.. horror.. horror..!