Es tagad varētu kā mazs bērns apkrist gar zemi, raudāt un sities ar galvu pret grīdu. Kliegt: "Negribu, negribu pirmdienu!" Un vispār  tagad rudenī/ ziemā iestājas kaut kāds depresīvais laiks. It kā jau man patīk šie gadalaiki. Nenormāli ir noriebies, ka nemāku saglabāt esošās draudzības un veidot jaunas. Pati esmu vainīga, bet gribas, lai visi apkārējie justos vainīgi un ļoti slikti dēļ tā, ka man ir slikti, dēļ tā, ka veido šo slikto noskaņojumu. Maitas, ne?