Šodien no darba līdz mājām gāju ar kājām. Lieki teikt, ka biju visa cauri slapja. Savas vakara pastaigas laikā redzēju lielu, resnu, brūnu žurku, kura pārlaimīgi pārskrēja pāri ielai, bet pēc tam aplauzās, jo, tikusi  pie mājas, nekādīgi nevarēja atrast caurumu, kurā paslēpties no lietus. Turklāt viņai acīmredzot nepatika, ka es pēc iespējas tuvāk vēlējos viņu izpētīt.

Sagaidīšu 5dienu ar dalītām jūtām. Par pirmdienu vispār negribas domāt.