Man, godīgi sakot, nav tādas radniecīgas izjūtas pret cilvēkiem (radiem), ko satieku reizi 2-5 gados (labi, ja). Man šie cilvēki ir svešāki kā daži labi draugi/paziņas. Vispār es aiz sajūsmas nespurdzu, ka 10 dienas mājās viesosies radiņi, kas būtībā man ir gandrīz vai sveši cilvēki.

Patiesībā es pirmo reizi tā tieši saskaros, kad redzu sejā izteiktu skaudību. Un es to nesaprotu. Varbūt es te maldos un ceļu sevi nepamatoti debesīs, bet es neatceros, kad man kaut kas būtu ārprātā skaudis. Manuprāt, ir jāmācās no šiem cilvēkiem, nevis jāapskauž. Jāmācās, kāpēc kāds ir kko sasniedzis. Negatīvas enerģijas kultivēšana nedos pozitīvu rezultātu. Vismaz es tā naivi domāju.

Tagad nodarbojos ar mūzikas atjaunināšanu. Nejauši uzgāju http://www.restingbell.net/releases, kur var iegūt daudz, daudz ambient.

Lādējas daudzi, bet pašlaik skan šis: http://www.restingbell.net/releases/rb081-bow-echoes

Bet runājot par ambient mūziku, visskaistākā, manuprāt, (ko es jau visticamāk esmu minējusi) ir šī: http://www.myspace.com/seppukuboogie (attiecīgi apathie im supermarkt). Vārdos neaprakstāmi, kādas emocijas šis dod.