Pēc divām stundām būtu jāceļas uz darbu. Varbūt neiet vispār gulēt? Muļķīgi laikam pašlaik vainot kādu. Viss atkal atkārtojas, viss ir tieši tāpat, ar katru it kā iegūtu draugu viss sākas un beidzas vienādi, tikai tagad beidzas ātrāk.
Man nesanāk un es nemāku uzturēt attiecības.
Es nezinu, cik ilgi es izturēšu tikai darbs, darbs, darbs. Lai mazāk domātu, analizētu, es tagad eju uz darbu arī sestdienās un svētdienās. Ha! It kā darbā man būtu piepildījums dzīvei.

Pieturēšos pie domas, ka man gadījušies nepareizie cilvēki.