Jau pirmajā kursā man bija skaidrs, ka LU EVF ir LIELA kļūda, tagad es to uztveru kā lielāko kļūdu dzīvē. Nespēju sagaidīt, kad beigšu šo iestādi, kaut arī pašlaik rodas jauni un jauni šķēršļi, lai šo sapni(!)īstenotu. Lūk, pēdējais..

šodien man trāpījās burvīga izdevība - es iekļuvu viena pasniedzēja melnajā sarakstā- vienīgā no kursa (tāds gods!). Tagad jau uzskatu, ka šo kursu man šogad nenokārtot. Kā arī, kas atklājās, viņš ir arī diplomdarbu komisijā! Lieliski, man veicās!
Un viss tik tā iemesla dēļ, ka es stingrākā tonī izteicu savu viedokli par to, ka studentiem ir jāzina pasniedzēju vērtēšanas sistēma. Un viss, pēc šiem vārdiem tiku publiski pazemota, mans darbs tika man atmests apakaļ un man ir lielas šaubas, vai vispār tiks pieņemts, ņemot vērā tos nesmukos vārdus, ko par mani publiski izteica.

Bet kas ir trakākais, es nekādi nevaru pret šo netaisnību cīnīties. Sūdzību raksti ir lieki, jo neko es ar to neiegūšu, ņemot vērā viņa atriebīgo dabu. Kaut gan sūdzībā man būtu ļoti daudz ko sarakstīt, kas pat neattiecas uz šodienas notikumiem.

Vispretīgākais bija klausīties netaisnīgo pazemošanu un nespēju neko izdarīt pret to. Prieks, ka šī ķengāšana radīja apmierinājumu manos mīļajos kursa biedros - nākamā (esošā) dirsā līdēju sabiedrība.